Lai sekmīgi organizētu attālināto darbu, izšķiroša loma ir tieši komunikācijai. Darbiniekus nepieciešams mudināt gan komunicēt savā starpā, gan būt atvērtiem saziņā ar vadību, turklāt ne tikai tādos gadījumos, kad ir sarežģījumi vai izaicinājumi, bet arī ikdienā.
Pandēmijas ietekmē virkne personālvadības ekspertu un uzņēmumu vadītāju ir sapratuši, ka darbinieki ļoti augstu vērtē tieši elastību, kas ietver iespēju izvēlēties darba formu un laiku, nestrādājot no pirmdienas līdz piektdienai birojā, bet pilnībā vai daļēji strādājot no mājām. Jau tagad ir skaidrs, ka darba tirgū noteikti būs amata grupas, kas arī pēc pandēmijas varēs palikt pilnībā attālinātā režīmā.
Pievēršoties jautājumam par darbinieku motivēšanu attālinātā darba laikā, jānorāda, ka šeit būtiska loma ir ne tikai personālvadības cilvēkiem, bet arī uzņēmumu vadītājiem. Personālvadības pārstāvji sniedz ieteikumus, ierosinājumus un koordinē procesus, kā arī sniedz atgriezenisko saiti no darbiniekiem, tomēr centrālā loma noteikti ir uzņēmuma vadītājam, īpaši attālinātā darba apstākļos. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jādomā arī par šādiem apstākļiem atbilstošām apmācībām vadītājiem, lai vadītājs varētu nodrošināt attālināti strādājošā kolektīva saliedēšanu.
Būtisks aspekts ir arī atgriezeniskās saites nodrošināšana darbiniekiem. Noskaņojums jeb t. s. temperatūra kolektīvā jāmēra regulāri, arī tad, ja kā šobrīd nav iespējas satikt kolēģus klātienē. Tas prasa papildu ieguldījumus no vadītāja, jo ar katru darbinieku jākomunicē individuāli, un arī no personālvadības, jo katru situāciju nepieciešams izvērtēt daudz rūpīgāk. Darbinieki viennozīmīgi novērtēs, piemēram, apmaksātu brīvdienu pēc vakcinācijas pret Covid-19, jo tas rada apziņu – uzņēmumam rūp katrs kolektīva dalībnieks, un cilvēki netiek uztverti vienkārši kā darba darītāji.
Aspekts, kas attālinātā darba kontekstā noteikti uztrauc ikvienu uzņēmuma vai iestādes vadītāju, ir darbinieku produktivitāte. Viedokļi ir dažādi – daļa darbinieku uzskata, ka, strādājot no mājām, ir ražīgāki, bet citi gaida iespēju atgriezties birojā. Kā liecina mūsu iekšējā rezultātu sasniegšanas izvērtēšanas sistēma, pirmajā attālinātā darba posmā, kas bija pagājušā gada pavasarī, iezīmējās neliels produktivitātes kritums, tomēr otrajā posmā, kas sākās rudenī, cilvēki bija gandrīz pilnībā pielāgojušies gan profesionāli, gan psiholoģiski, un produktivitāte bija labā līmenī. Daļa aptaujāto dalībnieku ir norādījuši, ka, strādājot attālināti, produktivitāte ir pat pieaugusi.
Jāpiebilst, ka, pielāgojoties attālinātā darba režīmam, priekšrocības ir nelieliem un vidējiem uzņēmumiem. Mazāks uzņēmums var ātrāk reaģēt uz jauniem apstākļiem, tāpēc jau pagājušā gada pavasarī un pēc tam arī rudenī nelieliem uzņēmumiem izdevās veiksmīgi pāriet uz attālināto darbu, pirms tas bija izsludināts visā valstī.