Kopš 2014. gada otrās puses Latvijā bijis visaugstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis (8,4%) bija zemāks nekā Lietuvā (9,3%), bet augstāks nekā Igaunijā (7,7%).
Nav tik slikti
Raksturojot situāciju nodarbinātības jomā, bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka bezdarba kāpums Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās prognozēs, jo darba tirgus atgūšanās sākusies ātri. "Ar vīrusa ļaunajiem tīkojumiem pret Latvijas iedzīvotājiem tikām galā labi, savukārt valsts atbalsts palīdzēja uzņēmumiem saglabāt darba vietas. Jau pirms jauno Darbaspēka apsekojuma datu publicēšanas zinājām, ka trešā ceturkšņa ietvaros bezdarbs ir samazinājies pa mēnešiem – no 8,9% jūlijā līdz 8,1% septembrī. Nesen CSP apstiprināja, ka darba meklētāju īpatsvars samazinājās arī trešajā ceturksnī kopumā, līdz 8,4%. Otrajā ceturksnī tas bija par 0,2% augstāks. Vēl svarīga ziņa – strauji ir normalizējies nostrādātais darba laiks, viens cilvēks strādājis par 1,5 stundām jeb 4% ilgāk nekā otrajā ceturksnī," darba tirgus aspektus komentē Luminor ekonomists.
Starp pozitīvajām ziņām jāmin arī tas, ka šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4% samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.
Arī algas lielākas
Statistikas ziņojumi pēdējos gados liecināja par vidējās darba samaksas pieaugumu. Savukārt saistībā ar šā gada ekonomiskajām, Covid-19 pandēmijas izraisītajām nepatikšanām ir fiksēts darba algas fonda sarukums. Nesen publicētie CSP Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka arī paši iedzīvotāji akcentē savu ienākumu apjoma izmaiņas. Īpaši interesanta aina paveras, ja salīdzina darbinieku īpatsvaru, kuri strādā par minimālo algu. Otrajā ceturksnī šādu strādājošo īpatsvars sasniedza 15,4%, bet trīs mēnešus vēlāk bija sarucis jau līdz 10,8%. Salīdzinājumam – gadu iepriekš šādu atalgoto īpatsvars Latvijas ekonomikā tika novērtēts ar 12,4%.
Līdz ar to šobrīd varam secināt, ka minimālās algas saņēmēju īpatsvars iepriekšējā ceturksnī bija sasniedzis savu vēsturisko minimumu. Jāpaskaidro, ka šo kritumu nevar saistīt ar mazefektīvu un mazapmaksātu darba vietu likvidēšanu vai uzlabojumiem sfērās, kuras nereti tiek uzskatītas par aplokšņu algu maksātājām. Var teikt, ka trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mūsu valsts tautsaimniecība uzrādīja pozitīvas tendences it visos segmentos, un mazāks minimālās algas saņēmēju īpatsvars drīzāk vedina domāt par kopējām atalgojuma tendencēm. Proti, ja tautsaimniecība uzrāda vēlmi tiekties pretī izaugsmei vai vismaz atkopties no satricinājumiem, pieprasījums pēc darbarokām aug un tas darba devējus spiež atvērt makus. Par to liek aizdomāties arī atalgojuma saņēmēju īpatsvars turīgāko strādājošo grupās. Piemēram, strādājošo īpatsvars, kuru neto alga pamatdarbā pārsniedz 1400 eiro, kopējo darba ņēmēju struktūrā šā gada trešajā ceturksnī sasniedzis 7%, tādējādi uzrādot jaunu vēsturiski augstāko punktu. Salīdzinājumam – gadu iepriekš šādu strādājošo īpatsvars bija 5,9%, bet šā gada otrajā ceturksnī tas bija 5%.
Tiesa, patlaban diemžēl ir jāizvirza hipotēze, ka gan šajā – gada pēdējā – ceturksnī, gan nākamā gada pirmajā un, iespējams, pat otrajā ceturksnī šīs pozitīvās tendences var neturpināties, jo saistībā ar Covid-19 izplatību ekonomika atkal sāk buksēt un atsevišķās sfērās, piemēram, tūrismā un ēdināšanā, daudzi uzņēmumi ir apturējuši vai vismaz sašaurinājuši darbību. Arī no Nodarbinātības valsts aģentūras publicētā darba vietu piedāvājuma var secināt, ka jaunajās vakancēs piedāvātā darba alga vairumā gadījumu atpaliek no pašreizējās vidējās algas valstī (aptuveni 1118 eiro bruto).
Uz situācijas izmaiņām norāda arī personāla atlases uzņēmuma Amrop vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa, sakot, ka Covid-19 krīzes ietekme ir mainījusi nodarbinātības politiku uzņēmumos. Pēc darba tirgus ekspertes rīcībā esošajām ziņām, aptuveni 65% uzņēmumu ir iesaldējuši jaunu darbinieku darbā pieņemšanu, bet aptuveni 40% uzņēmumu atlaiduši darbiniekus vai pārskatījuši slodzes. "Jāuzsver, ka darba devēji, kuri no darbiniekiem atvadījušies, sākuši atlaišanu ar tiem, kas nav uzņēmumam devuši vērtīgu pienesumu. Taču virkne darba devēju kā risinājumu izvēlējušies darbinieku slodžu samazināšanu, tā saglabājot uzņēmuma komandu un vienlaikus atvieglojot finanšu slogu," skaidro Ārste-Avotiņa.
Viņa arī piebilst, ka pamatā darba algas palikušas iepriekšējā līmenī, bet darba slodze lielai daļai darbinieku pieaugusi. Pēc ekspertes teiktā, ja gada sākumā darba samaksa pieauga par aptuveni 3–4%, tad šobrīd lielākā daļa darba devēju nākotnē raugās piesardzīgi. Tā kā bezdarbs ir pieaudzis un darbinieku pieejamība tirgū palielinājusies, vairums darba devēju darba algas celt neplāno, situāciju raksturo personāla atlases norišu speciāliste.
Piesardzības varā
Strautiņš uzskata, ka ne visas Darbaspēka apsekojuma ziņas ir iepriecinošas, piemēram, dati rāda, ka trešajā ceturksnī strādāja par 25 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pērn šajā laikā. "Salīdzinājumā ar mīnus 14 tūkstošiem otrajā ceturksnī šā rādītāja kritums gada griezumā trešajā ceturksnī ir paātrinājies. Darbaspēka apsekojuma uzrādītais nodarbināto skaits iepriekš ir krasi un ne vienmēr saprotami svārstījies, dažkārt uzrādot kritumu straujas izaugsmes brīžos. Taču arī darba vietu skaita dati, kas parasti atbilst loģikai, rādīja diezgan krasu kritumu otrajā ceturksnī, par trešo ceturksni vēl nav ziņu. Nesenie dati it kā apstiprina, ka jūlijā, augustā un septembrī ekonomika strauji atguvās pēc krasā krituma pavasarī, taču sajūsmu dati nerada. Uzņēmumi trešajā ceturksnī bijuši piesardzīgi, un tam bija pamats, kā apstiprina jaunākās ziņas no medicīnas frontes," situāciju raksturo Strautiņš.
Pēc bankas Luminor eksperta domām, bezdarba līkne pēc pandēmijas varētu izskatīties "līdzīga divkupru kamieļa mugurai". Viņaprāt, epidemioloģiskās "situācijas pasliktināšanās smagi skars tos uzņēmumus, kuru bilances jau novājinājis pirmais Covid-19 vilnis. Šo uzņēmumu spēja noturēt darbiniekus būs vāja, un varbūt arī vāja būs motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei", secina Strautiņš.
Viņš gan arī uzsver, ka, par spīti joprojām bēdīgai situācijai vairākās nozarēs, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits gada laikā gandrīz nav mainījies – ja cilvēki ir zaudējuši darbu, tad nav zaudējuši cerības darbu atkal atrast. Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaits samazinājās par 2,5 tūkstošiem jeb 0,3%, bet kopš globālās 2008./2009. gada finanšu krīzes tas vidēji gada laikā samazinājās par 1,2%.