Nākamajā, 2019. gadā Latvijas tūrisma nozare pauda gandarījumu par to, ka pārspēti simtgades gada rādītāji. 2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 miljonus reižu šķērsojuši Latvijas robežu, savukārt ceļotāju tēriņi mūsu valstī pārsnieguši 806 miljonus eiro, vēstīja CSP.
Arī 2020. gads Latvijas tūrisma nozarei sākās cerīgi, taču jau martā situāciju radikāli mainīja Covid-19 globālā izplatība, un patlaban starptautisko tūrismu visā Eiropā un arī citur pasaulē Covid-19 pandēmija ir gandrīz pilnībā apturējusi. Turklāt nav runa tikai par atpūtas ceļojumu segmentu. Ievērojami sarukusi ir arī lietišķa rakstura ceļošana, piemēram, Eiropas Parlamenta darbs un sesijas šoruden norit tikai Briselē (un daļēji attālinātā režīmā), nevis gan Briselē, gan Strasbūrā, kā tas bija ierasts līdz Covid-19 pandēmijai.
Sāpinātā tūrisma nozare
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) šonedēļ ir sākusi kampaņu Neceļo! Tā ir drošāk. "Šajā kampaņā konsulārais dienests vēlas atgādināt par objektīvi pastāvošiem faktiem un apstākļiem, kuru dēļ citkārt skaistais ārvalstu brauciens var ciest neveiksmi vai izvērsties par nepatīkamu pārdzīvojumu virkni," skaidro ĀM.
No vienas puses, var saprast ministriju, kurai pavasarī nācās ieguldīt milzīgu darbu, koordinējot Latvijas iedzīvotāju atgriešanos mūsu valstī situācijā, kad daudzas valstis savstarpēji nesaskaņoti slēdza robežas vai vismaz ierobežoja ceļošanu un daudzviet pasaulē visai haotiski tika atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Taču, no otras puses, šī kampaņa Neceļo! Tā ir drošāk aizvaino jau tāpat smagi cietušās tūrisma industrijas pārstāvjus. Piemēram, BalticTravelnews.com direktors, tūrisma portāla Travelnews.lv veidotājs Aivars Mackevičs sociālajā tīklā Facebook.com ĀM kampaņu ir komentējis visai ironiski: "Es nebrīnīšos, ja drīzumā mums būs akcija Neelpo! Tā ir drošāk!."
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā vebinārā Jaunais normālais tūrismā, kas noritēja, neilgi pirms parādījās ĀM kampaņa, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, uzņēmējs un tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš uzsvēra: "Tūrisma nozare ļoti nopietni izturas pret epidemioloģisko situāciju, taču ir radīta siena starp ceļotājiem un ceļojumu organizētājiem. Tūrisms ir padarīts par kaut ko sliktu."
Arī Lingebērziņš izteicās visai ironiski, norādot, ka "ir ļoti interesanti lasīt bijušo ceļotāju ierakstus sociālajos tīklos par to, ka ceļošana nav vajadzīga, un lasīt arī, ka šo pašu cilvēku senākie ieraksti liecina – viņi ir ceļojuši piecas sešas reizes gadā vai varbūt pat vēl biežāk".
Viņš atgādināja, ka nesen cits tūrisma eksperts un šīs nozares uzņēmējs Aldis Kušķis ir aktualizējis saukli "Ceļot nav kauns!". "Mēs, visi tūrisma nozares pārstāvji, varam izmantot šo saukli un aicināt rīkoties tā, lai ceļošana kļūtu aizvien atbildīgāka, saturīgi pilnvērtīgāka, interesantāka un ilgtspējīgāka," ieteica Lingebērziņš.
Jāpiebilst, ka CSP dati rāda – pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji ir devušies 2,4 miljonos ārvalstu ceļojumu, un tas bija par 9,6% vairāk nekā 2018. gadā.
Vidējā paaudze grib ceļot
Iespēja atkal atsākt ceļošanu gan mūsu valstī, gan citur pasaulē tiek saistīta ar vakcīnas pret Covid-19 parādīšanos. Šonedēļ aģentūra LETA vēstīja: "ASV farmācijas giganta Pfizer un Vācijas kompānijas BioNTech kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19." SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuits mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstīja: "Pfizer paziņo, ka to vakcīna ir 90% efektīva un būs pieejama jau līdz gada beigām. Kovid kaput?!" Infektologs Uga Dumpis savā ierakstā Twitter atzina, ka "par Pfizer/BioNTech paziņojumu ir milzīgs prieks".
Lingebērziņš, uzstājoties LIAA vebinārā, informēja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs augustā un septembrī tika veikts apjomīgs pētījums par to, kāda ir ES dalībvalstu iedzīvotāju gatavība ceļot tajā brīdī, kad Covid-19 riski būs mazinājušies, piemēram, apritē būs nonākusi vakcīna. Minētais pētījums parādīja, ka daudzi no tiem eiropiešiem, kuri pirms Covid-19 pandēmijas ceļoja, ir gatavi ceļot arī turpmāk. "Ceļošana kā dzīvesveids joprojām ir aktuāla," turklāt aptaujātie vidējā vecuma cilvēki to, ka turpinās ceļot, ir pauduši "absolūtā vairumā gadījumu", skaidroja augstskolas Turība asociētais profesors. Viņš gan arī vērsa uzmanību uz tādu interesantu tendenci, ka savukārt daudzi jaunieši (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) norādījuši – ir liela iespēja, ka viņi pēc Covid-19 risku mazināšanās neceļos. "Pieļauju, tas ir saistīts ar to, ka masu pasākumi, festivāli un vērienīgi koncerti apritē atgriezīsies vislēnāk, respektīvi, Covid-19 pandēmija ir mazinājusi tieši to piedāvājumu, kas interesē jauniešus," sacīja Lingebērziņš.
Viņš arī pastāstīja, ka gandrīz četri tūkstoši eiropiešu tika aptaujāti par to, kurām Eiropas valstīm viņi dotu priekšroku, dodoties ceļojumā, tiklīdz tas atkal kļūs iespējams. Aptauja parādīja, ka trīs populārākie ceļojumu galamērķi ir Francija, Itālija un Spānija. Interesanti, ka "ceļotāju interesei nav tiešas korelācijas ar pandēmijas ietekmi. Lai gan ir daudz informācijas par to, ka Franciju, Itāliju un Spāniju Covid-19 uzliesmojums skāris visai nopietni, tieši šīs valstis eiropiešu ieskatā ir populārākie ceļojumu galamērķi," norādīja tūrisma eksperts.
Jāpiebilst, ka mūsu valsts iedzīvotāji pagājušajā gadā vienas dienas ceļojumā visbiežāk apmeklēja Lietuvu un Igauniju. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi bija Lietuva, Igaunija, kā arī Krievija, Baltkrievija, Zviedrija, Vācija un Apvienotā Karaliste, rāda CSP apkopotā informācija.
Četri iespējamie scenāriji
Skaidrojot jēdzienu "jaunais normālais" tūrismā, Lingebērziņš pastāstīja, ka Eiropas mērogā tiek spriests par četriem iespējamiem tūrisma nākotnes scenārijiem.
"Ir divi galvenie kritēriji, pēc kuriem jāvadās, modelējot iespējamos scenārijus. Pirmais kritērijs ir kopējā situācija ekonomikā un tas, kā attīstīsies Covid-19 krīze. Šobrīd situācija ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā liek domāt, ka šī varētu būt nevis V veida krīze, kad straujam kritumam seko strauja augšupeja, bet gan U veida krīze, kas nozīmē to, ka atjaunošanās process varētu būt lēns un pakāpenisks. Otrais kritērijs ir iedzīvotāju – potenciālo ceļotāju – attieksme pret ceļošanu. Te ir jāvērtē tas, kāda ir motivācija izvēlēties ceļojumu, kā notiek izvēles process, kādi faktori to ietekmē un kādā veidā ceļotāji organizē savu ceļojumu. Saistībā ar šo kritēriju viena galējība ir tāda, ka ceļošana jau pavisam drīz atgriezīsies tādā normālībā, kādu mēs esam redzējuši līdz pandēmijai. Savukārt otra galējība saistībā ar šo kritēriju ir tāda, ka ceļošana vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija līdz Covid-19 pandēmijai," Eiropā vērojamās tendences ieskicēja Lingebērziņš un turpināja: "Apvienojot abus kritērijus – situāciju ekonomikā ar iedzīvotāju attieksmi pret ceļošanu –, tiek veidoti četri iespējamie scenāriji. Pirmais scenārijs ir tāds, ka ceļošana atgriezīsies ierastajā pirmspandēmijas normālībā jau nākamajā gadā. Otrais scenārijs ir tāds, ka masu tūrisms, kāds tas ir izveidojies XX gadsimta otrajā pusē, ir beidzies un ka tūrisms fundamentāli mainīsies, un ka izmainīsies arī tas, kā tūrisma profesionāļi organizē piedāvājumus ceļotājiem. Trešais scenārijs ir tāds, ka ceļotāju interese par ceļojumiem atgriezīsies ierastajā pirmspandēmijas normālībā, bet tas notiks nevis 2021. gadā, bet vēlāk, jo noritēs nevis V veida, bet U veida ekonomikas atjaunošanās, taču laika gaitā ceļošana atkal kļūs intensīva. Ceturtais scenārijs ir visinovatīvākais un tiek formulēts tā, ka "ceļošana transformēsies no atomiem uz bitiem», tas nozīmē to, ka fiziska pārvietošanās vairs neatjaunosies, bet ceļošana kļūs pilnībā digitāla." Piemēram, starptautiskas konferences notiks tikai virtuāli, dalībniekiem tajās piedaloties attālināti.
Tūrisma eksperts gan arī pauda viedokli, ka realitātē "droši vien neīstenosies tikai viens no šiem četriem scenārijiem, visticamāk, tūrisma industrijai būs jāstrādā tādos apstākļos, kuros ir samiksēti elementi no visiem četriem scenārijiem".
Lingebērziņš rezumējot arī bilda, ka "mēs nevaram paļauties uz to, ka tāda situācija, kāda tā ir šobrīd, būs arī pēc mēneša vai vairākiem mēnešiem. Ir jārēķinās, ka Latvijā un daudzās citās valstīs tūrismam vēl kādu laiku nāksies funkcionēt "ieslēgts/izslēgts" režīmā, līdz ar to gan ceļotājiem, gan ceļojumu organizētājiem nāksies būt daudz elastīgākiem, nekā bija ierasts pirms Covid-19 pandēmijas. Turklāt mums visiem jārēķinās arī ar to, ka "ieslēgts/izslēgts" režīmā var nākties darboties ne jau tikai tūrisma nozarei, bet vēl daudzām citām jomām un arī ekonomikai kopumā".