Lai gan Baltija atrodas dabas stihiju maz apdraudētā reģionā, pagājušais gads liecina, ka arī krusas radītie zaudējumi var būt milzīgi un pat bīstami dzīvībai.
Attiecībā uz automašīnām 7. augusta vētras sekas bija pirmā reize kompānijas BALTA vēsturē, kad visvairāk skartajos apgabalos gandrīz katru trešo automašīnu (ar KASKO apdrošināšanu) nācās norakstīt un izmaksāt pilnu atlīdzību. Iemesls – remonta izdevumi auto virsbūvei un stikliem pārsniedza auto tirgus vērtību.
No citām apdrošināšanas aktualitātēm ir svarīgi minēt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un klientu pieredzes uzlabošanas risinājumus. Līdzīgi kā citās industrijās, arī apdrošināšanā tehnoloģiju progress dod iespēju automatizēt cilvēku darbu, un tas ļauj gan samazināt izdevumus, gan ātrāk paveikt nepieciešamo. Rezultātā, piemēram, atlīdzību izmaksas notiek ātrāk un klientu apmierinātības līmenis aug. Attiecībā uz klientu pieredzes līmeņa uzlabojumiem aktīvāk iesaistās Latvijas Banka, kuras mērķis pasargāt klientus vairs neaprobežojas tikai ar finanšu maksātspējas uzraudzību, bet ietver arī klienta pieredzi – lai klientiem tiktu pārdoti produkti, kas atbilst viņu vajadzībām, lai tie būti skaidri un saprotami. Tā ir tendence visā Eiropas Savienībā – svarīgi, lai klients būtu labi pasargāts un nepārmaksātu par nevajadzīgām lietām.
Tāpat tehnoloģijas palīdz atklāt centienus iegūt apdrošināšanu, kad negadījums jau noticis, padarot krāpnieku dzīvi grūtāku, un vainīgajam iestājas kriminālatbildība.
Par juridisko personu segmentu jānorāda tas, ka vēsturiski apdrošināties ir bijis relatīvi lēti un vienmēr ir bijuši pieejami vairāku apdrošinātāju piedāvājumi, tāpēc daudzos gadījumos ugunsdrošībai nav pievērsta liela uzmanība. Tagad, kad vairākiem uzņēmumiem ir nācies piedzīvot ugunsgrēkus, kuros zaudējumi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro, apdrošinātāji ir kļuvuši piesardzīgāki un vairs neuzņemas tik lielu risku kā agrāk, iekams netiek ieviesti nepieciešamie drošības uzlabošanas pasākumi. Līdzīga pieredze bijusi arī Polijā, kur tikai samērā nesen ir mainījusies prakse un uzņēmumi jau projektēšanas stadijā ievieš atbilstošas drošības prasības, kā arī ievieš risinājumus, kas samazina zaudējumus, ja ugunsgrēks tomēr izcēlies.