Brent cena 2016. gadu noslēdza pie atzīmes – 56,82 ASV dolāri par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2015. gada vasaras, uzsver SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
"OPEC karteļa spēja sagrupēties un vienoties par naftas ieguves apjomu samazināšanu neapšaubāmi sniedz cenām spēcīgu emocionālo atbalstu. Globālajam naftas kompleksam izdevies izrauties no teju divus gadus ilgušās "nāves riņķa dejas" – reaģējot uz cenu kritumu, audzēt ieguvi, tādējādi palielinot pārprodukciju un vēl vairāk nospiežot cenas. Tagad teorētiski var pat sākties pretējais process," spriež CBL Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Viņš norāda uz to, ka OPEC un pāris citu lielo ražotāju apņemšanās samazināt naftas ieguvi pasaulē par nepilniem 2% uzsita augšā naftas cenas un ieguvēju ieņēmumus pat par 15%. "Kāpēc gan tādā pašā veidā neturpināt?" retoriski jautā Vaikulis.
Šaubas par izpildi
Finanšu eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka, lai arī lielās naftas piegādes valstis apņēmušās mazināt ieguvi, gan Krievijas, gan OPEC valstu naftas ieguves apjomi palielinājušies līdz rekordlīmeņiem. Minētās valstis nebūt nav ieinteresētas būtiski mazināt savus naftas ieguves apjomus. Turklāt, neskatoties uz panākto vienošanos, pēc finanšu tirgus speciālista domām, nav pārliecības, ka panāktā vienošanās tiks īstenota.
"OPEC sācis naftas ieguves samazināšanu. Tomēr Lībijas naftas ražošana pieaug. Tādējādi OPEC izpildīt vienošanos nebūs vienkārši. Ticamību gan palielina Saūda Arābijas apņēmība naftas ieguvi samazināt vēl vairāk, nekā tā līdz šim uzņēmusies," uzskata Gašpuitis.
Pēc Vaikuļa domām, OPEC kartelī ietilpstošo naftas ražotāju plus Krievijas nesenā vienošanās par ieguves apjomu samazināšanu kopumā par gandrīz diviem miljoniem barelu dienā varētu gandrīz pilnībā novērst šībrīža globālo naftas pārprodukciju. Tomēr arī viņš šaubās par to, vai vienošanās tik efektīvi realizēta dzīvē.
Pakalpojums amerikāņiem
Tas, ka naftas eksportētāju organizācijas OPEC valstis un atsevišķi citi lielie tirgus spēlētāji, piemēram, Krievija, nolēmuši samazināt naftas ieguvi, tādējādi palielinot cenu, vēl nenozīmē, ka pieaugums būs ilgstošs. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns vērš uzmanību uz ASV slānekļa naftas industrijas ietekmi cenu politikā. "Var gadīties, ka to, ko OPEC noņems, amerikāņi pieliks klāt," iespējamo tirgus scenāriju komentē Stirāns. Viņš teic, ka gadījumā, ja melnā zelta cena turpinās celties, kāpums izraisīs ieguves apjomu palielināšanos ASV, kur ieguve sāk kļūt izdevīga, ja cena sasniedz 60 ASV dolāru par barelu līmeni. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs atgādina, ka šīs desmitgades pirmajā pusē uz zemo procenta likmju rēķina strauji attīstījās slānekļa ieguve, taču iepriekšējais cenas kritums ieguvi ievērojami samazinājis. Tagad uzņēmumi, kuri iepriekš ieguvi apturējuši, to atkal var atjaunot. Turklāt tas attiecas arī uz to kompāniju iekārtām, kuras iepriekšējā cenu krituma dēļ bankrotēja. Tas, ka daudzi uzņēmumi esot bankrotējuši, nenozīmē, ka "to naftas ieguves infrastruktūra ir demontēta un kaut kur aizvesta". Šo kompāniju aktīvus pārņemšot spēcīgākie tirgus dalībnieki vai jaundibināti uzņēmumi, un, ceļoties cenai, tie tirgū iesaistīsies aizvien vairāk.
Par līdzīgu tirgus scenāriju, respektīvi, ka pašreizējā naftas cenas palielināšanās iespaidā tirgū aizvien vairāk iesaistīsies ASV kompānijas, tādējādi slāpējot tālāku melnā zelta sadārdzināšanos, runā arī Rudzītis un Vaikulis.
Saglabājas pārprodukcija
Komentējot tirgus faktorus, Stirāns vērš uzmanību uz to, ka naftas tirgus vēl aizvien ir pārprodukcijas varā. Šobrīd vēl aizvien ir situācija, ka melno zeltu glabā tankkuģos un peldošās platformās un ka to "nav, kur saliet". Tas skaidrojams ar faktu, ka, lai arī naftas ieguve iepriekšējos gados bija strauji pieaugusi, pārstrādes jaudas saglabājās iepriekšējās. Turklāt, ja veidojas tirgus situācija, ka pieprasījums sarūk, tad naftas uzglabāšana kļūst ilgāka, līdz ar to arī dārgāka.
Komentējot cenu izmaiņas, Rudzītis norāda uz vēl kādu faktoru. Proti, naftas cenas korelē ar ASV dolāra kursa izmaiņām, un tālāka dolāra nostiprināšanās arī varētu būt cenu bremzējošs faktors.
Tomēr, viņaprāt, Brent naftas cena varētu pārsniegt līmeni – 55 dolāri par barelu. Savukārt Vaikulis pieļauj iespēju, ka pēc nesenā "rallija" drīzumā naftas cenas varētu "atdot" 5–10% un atslīdēt uz līmeni – 50 dolāru par barelu. Kopumā 2017. gadā tiek paredzēta augšupvērstu tendenču saglabāšanās, cenām mērķējot virs 60 dolāriem barelā. "Tas, kā viss būs realitātē, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem – gan iepriekš aprakstītajiem, gan arī no tā, vai piepildīsies ekonomikas izaugsmes prognozes globālā mērogā, it īpaši attiecībā uz līdz šim naftas patēriņu strauji audzējušo Ķīnu," piebilst CBL tirgus eksperts.
Savukārt runājot par ierindas iedzīvotājus interesējošo degvielas cenu, tiek norādīts, ka galvenais degvielas cenas virzītājspēks būs atkarīgs no to kotācijas biržās. Ja, piemēram, līdz ar dārgāku naftu biržās kāps arī degvielas cenas, tad paaugstinājums būs redzams arī degvielas tirgotāju cenrādī. Tiesa, tā kā ASV naftas industrija patlaban kalpo par savdabīgu ventili, uz pašreizējās starptautiskās tirdzniecības bāzes straujš degvielas un siltumenerģijas sadārdzinājums, visticamāk, izpaliks.