Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Maz ierobežojumu, maz zaudējumu?

Atbilstīgi pašas Baltkrievijas novērtējumam tās ekonomika 2020. gadā samazinājusies tikai par 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).


Tirdzniecības bilance

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, kā arī uz iekšpolitiskajiem konfliktiem un politisko protestu vilni pagājušā gada otrajā pusē, Latvijas kaimiņvalsts Baltkrievijas ekonomika 2020. gadu spējusi noslēgt ar samērā labiem rādītājiem. Atbilstīgi oficiālajām aplēsēm, kuras šā gada februāra beigās Baltkrievijas Ministru padomes (kabineta) sēdes laikā publiskoja premjerministrs Romans Golovčenko, valsts nominālais IKP pērn samazinājies par 0,9%. 

Kā uzsver Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BELTA, šis rādītājs ir par 2,2% labāks nekā Krievijā, par 2,6% labāks nekā vidēji pasaulē un par 5,5% labāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). (Latvijas IKP 2020. gadā samazinājās par 3,6%, atbilstīgi Centrālās statistikas pārvaldes datiem.) Vienlaikus gan jāņem vērā, ka vēl pagājušā gada otrajā pusē starptautiskās finanšu institūcijas Baltkrievijai prognozēja IKP kritumu līdz 4% apmērā.

Savukārt pagājušā gada ārējās tirdzniecības ar precēm un pakalpojumiem bilanci Baltkrievija, kā norādīja šīs valsts premjers, noslēgusi ar pozitīvu saldo 1,9 miljardu ASV dolāru (1,6 miljardi eiro) jeb 3,2% no IKP apmērā, kas ir labākais rādītājs valsts vēsturē. Atbilstīgi Baltkrievijas Nacionālās statistikas komitejas datiem preču un pakalpojumu eksporta vērtība pagājušajā gadā bija 37 miljardi dolāru (61,7% no IKP, mīnus 11,8%, salīdzinot ar 2019. gadu), savukārt importa vērtība – 35,2 miljardi dolāru (58,5% no IKP, mīnus 17%). Kopējais ārējās tirdzniecības ar precēm un pakalpojumiem apgrozījums samazinājās par 14,4% – līdz 72,2 miljardiem dolāru.

Te gan jāpiebilst, ka Baltkrievijas Nacionālās bankas dati liecina: negatīvs (mīnus 2,6 miljardi dolāru) pagājušajā gadā bija tāds svarīgs rādītājs kā kopējais primāro ienākumu saldo jeb tā saucamais nacionālais bruto ienākums. Negatīvā saldo pamatā ir investīciju ienākumu deficīts 3,1 miljarda apmērā, ko nespēj kompensēt ārvalstīs, galvenokārt Krievijā, strādājošo baltkrievu ieņēmumu kopējā pozitīvā bilance.

Ārvalstīs strādājošie baltkrievi pērn nopelnīja par 0,5 miljardiem dolāru vairāk nekā Baltkrievijā strādājošie ārvalstnieki.

Tāpat negatīva bija ārējās tirdzniecības ar precēm bilance – gandrīz divu miljardu dolāru apmērā. Salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 12,6% – līdz 28,3 miljardiem dolāru. Preču imports savukārt kritās par 17,2% – līdz 30,2 miljardiem dolāru. Negatīva preču tirdzniecības bilance Baltkrievijai, jāpiebilst, bija ar visiem nozīmīgākajiem valsts partneriem: ar Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES) mīnus 2,7 miljardi (tajā skaitā ar Krieviju – mīnus 3,4 miljardi), ar Ķīnu – mīnus trīs miljardi, bet ar Eiropas Savienību – mīnus 0,4 miljardi dolāru. Pārliecinoši galvenā ārējās tirdzniecības ar precēm partnere bija Krievija – 47,9% visa apgrozījuma, kamēr kopējais Baltkrievijas tirdzniecības ar EES apgrozījums veidoja 49,5% no visa apgrozījuma. ES valstu daļa Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā tikmēr bija 19,4% (vēl 1,6% veidoja Lielbritānija).

Baltkrievijā populārā interneta vietne Tut.by norāda, ka, gadījumā ja pagājušā gada pirmajā pusē politisku domstarpību dēļ nebūtu ievērojami samazinājies Krievijas energoresursu eksports uz Baltkrieviju, bet vēlāk nebūtu jūtami nokritušās energoresursu cenas, kā rezultātā preču importa no Krievijas vērtība nokritās par 5,6 miljardiem (tajā skaitā naftas importa vērtība – par 2,7 miljardiem) dolāru, salīdzinot ar 2019. gadu, Maskavas daļa Minskas ārējā tirdzniecībā pārsniegtu 50%. Atsevišķi jāņem vērā, ka Krievijas naftas pārstrāde un eksportēšana ir viens no galvenajiem Baltkrievijas eksporta virzieniem un domstarpības ar Krieviju būtiski ietekmēja arī eksporta vērtību – naftas produktu eksports samazinājās par 2,45 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 2019. gadu, bet vēl par 384 miljoniem samazinājās naftas eksports. Tāpat nozīme bija citas nozīmīgas eksportpreces, kālija minerālmēslojuma, cenu kritumam pasaules tirgos, kā rezultātā to eksporta vērtība samazinājās par 354 miljoniem dolāru.

Lielākā Baltkrievijas eksporta preču grupa (5,6 miljardi dolāru jeb 19,7% no visa eksporta vērtības) pērn tikmēr tradicionāli bija pārtikas preces un lauksaimniecības produkti.

Šajā kategorijā arī bija lielākā pozitīvā eksporta / importa bilance – 1,5 miljardi dolāru.

Kopējo pozitīvo ārējās tirdzniecības bilanci savukārt nodrošināja tirdzniecība ar pakalpojumiem, kas valstij bija pozitīva 3,9 miljardu dolāru (6,4% no IKP) apmērā. Tas kļuvis iespējams, galvenokārt pateicoties tirdzniecībai ar pakalpojumiem, kas oficiālajos dokumentos tiek klasificēti kā telekomunikāciju, datoru un informatīvie pakalpojumi, ar ko pamatā tiek saprasta programmatūras, datorspēļu un citu informācijas tehnoloģiju jomas produktu pārdošana (30,7% no visa pakalpojumu eksporta, plus 2,3 miljardi), kā arī transporta pakalpojumiem, galvenokārt tranzītam (41,9%, plus 1,8 miljardi dolāru). 

Lielākās Baltkrievijas pakalpojumu pircējas bija ES valstis (42,4%), EES (18,8%, tajā skaitā Krievija – 17,4%) un ASV (14,4%).

Latvija pērn iegādājās Baltkrievijas pakalpojumus 138,2 miljonu dolāru vērtībā (1,6% no visa pakalpojumu eksporta). Visa pakalpojumu eksporta vērtība pērn bija 8,8 miljardi dolāru (mīnus 6,7%, salīdzinot ar gadu iepriekš), bet pakalpojumu importa vērtība – 4,9 miljardi dolāru (mīnus 15,7%). Lielākā daļa pakalpojumu (28,4%) tika importēta no Krievijas, bet otrajā vietā šajā ziņā atrodas Lietuva (9,7%). Tālāk seko Ķīna (8,1%), Vācija (5,3%), Polija (4,9%) un Ukraina (4%). Latvijas daļa bija 1,8% (90,6 miljoni dolāru).


Parādi turpina pieaugt

Vēl viens fakts, kuru uzsvēra Golovčenko, – ar kopējo tīro peļņu 6,1 miljarda Baltkrievijas rubļu apmērā 2020. gadu noslēgušas valsts t. s. organizācijas, ar ko tiek saprasti lielie un vidējie uzņēmumi, bet ar zaudējumiem strādājošo organizāciju skaits pērn samazinājies par trešdaļu (37%). Vienlaikus Baltkrievijas premjers atzina, ka par 19,3% pieaugušas arī organizāciju summārās parādsaistības, pietuvojoties 160 miljardiem Baltkrievijas rubļu. Šis pieaugums ir lielākais pēdējo gadu laikā piedzīvotais: 2019. gadā uzņēmumu parādi pieauga par 7,4%, 2018. gadā – par 10,7%, bet 2017. gadā – par 12,9%.

Tajā pašā laikā Golovčenko izvairījās pieminēt, ka valsts zelta un valūtas rezerves, kā liecina Baltkrievijas Nacionālās bankas informācija, laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. janvārim samazinājās par 20,5% jeb 1,925 miljardiem ASV dolāru (no 9,39 līdz 7,47 miljardiem) un turpina samazināties, šā gada 1. martā noslīdot līdz 7,11 miljardiem. Interneta vietne Banki24.by vēsta, ka par kritisku tiek uzskatīts tāds līmenis, ja zelta un valūtas rezerves būtu zemākas par sešiem miljardiem dolāru 2022. gada 1. janvārī. 

Savukārt valsts ārējais parāds atbilstīgi Finanšu ministrijas informācijai gada laikā pieaudzis par 8,4% jeb 1,4 miljardiem dolāru, sasniedzot 18,6 miljardus dolāru. Šā gada 1. februārī valsts kopējās parādsaistības (ņemot vērā arī valsts iekšējo parādu) līdzinājās 38,2% no IKP, atbilstīgi Baltkrievijas oficiālajiem datiem, vai 43,4% no IKP, ja tiek izmantota Starptautiskā Valūtas fonda metodika, kuras ietvaros ņem vērā arī valsts sniegto garantiju apjomu.

2021. gadā Baltkrievijas ekonomikai tikmēr jāsedz ārējās parādsaistības 5,15 miljardu, bet 2022. gadā – 5,5 miljardu dolāru apmērā.

Nacionālās bankas parādsaistības šogad gan ir tikai 220 miljoni dolāru, bet nākamgad bankai ārēju parādsaistību nav. Valsts pārvaldes sektoram (Finanšu ministrijai, apkalpojot valsts ārējo parādu) šogad jāatmaksā kreditoriem 2,4 miljardi, bet nākamgad – 2,54 miljardi dolāru, kamēr reālās ekonomikas sektora uzņēmumiem – attiecīgi 1,98 miljardi un 2,29 miljardi, bet banku sektoram – attiecīgi 0,54 miljardi un 0,71 miljards dolāru.

Izdevuma Tut.by aptaujātie eksperti atzīst, ka, lai arī valsts parādu apjomi ne tuvu nav no lielākajiem reģionā, tomēr nepietiekamu valūtas ieņēmumu, kā arī politiskās situācijas dēļ ir niecīgas iespējas aizņemties līdzekļus vai pārfinansēt kredītus rietumvalstīs un Baltkrievijai nākas paļauties galvenokārt uz vienošanos slēgšanu politiskā līmenī. 

Galvenā Baltkrievijas kreditore ir Krievija, kurai Minska (ņemot vērā arī parādus Maskavas kontrolētajām EES finanšu struktūrām) gan valsts, gan banku līmenī ir parādā vairāk par desmit miljardiem dolāru un kura izvirza Baltkrievijai konkrētas, tai izdevīgas prasības. Viena no šādām prasībām, piemēram, ir par Baltkrievijas naftas produktu eksporta plūsmu pārorientēšanu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām, un pastāv iespēja, ka dažos tuvākajos gados sāksies arī kālija minerālmēslojuma un vēl citu preču un izejvielu eksporta plūsmu pārorientēšana. Turklāt tā ir tikai aisberga redzamākā daļa, jo pastāv arī liels skaits citu prasību, tajā skaitā politisku. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses