Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Pandēmijas otrā viļņa ietekmi uz darba tirgu vēl jutīsim

Konkurence ir augusi

Lai arī pērn bezdarba līmenis Latvijā nedaudz palielinājās, Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekme uz kopējiem bezdarba rādītājiem pagaidām nav jūtama, intervijā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, piebilstot, ka tas gan lielā mērā saistīts ar uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Vasaras vidū, pēc pirmā pandēmijas viļņa, varēja novērot bezdarba līmeņa samazināšanos, un šāda tendence saglabājās līdz pat novembrim, savukārt pērn decembrī reģistrētā bezdarba līmenis sāka augt. Decembra beigās tas bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 69 605 bezdarbnieki. "Ja reģistrētā bezdarba datus 2020. gada beigās salīdzinām ar 2020. gada sākuma datiem, tad reģistrētā bezdarba līmenis ir par 1,5 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gada decembra beigās, kad tas bija 6,2%," norādīja NVA vadītāja. Viņa atzina, ka pirmajā pandēmijas vilnī bezdarba kāpums bija ļoti straujš. "Martā un aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 26 590 cilvēkiem. Ja 2020. gadu mēs sākām ar 6,2% bezdarbu, tad jau aprīļa beigās tie bija 8%, maijā – 8,4%, bet jūnijā – 8,6%. Tādēļ teikt, ka Covid-19 ietekme uz bezdarbu nav nozīmīga, nevarētu. Pēc tam gan šie rādītāji izlīdzinājās un samazinājās. Augustā reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājās līdz 8,2%, bet oktobrī un novembrī tas jau bija 7,4%," stāstīja Simsone. Vidējais statistiskais bezdarbnieks aizvien pārsvarā ir cilvēks virs 45 gadiem, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, tomēr Covid-19 krīzes ietekmē pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, kā arī sieviešu bezdarbnieču skaits. Covid-19 otrā viļņa patiesā ietekme uz darba tirgu būs redzama šogad, paredz NVA direktore: "Tiek prognozēts, ka Covid-19 ietekmē šogad bezdarba līmenis Latvijā nepārsniegs 10%, taču, protams, tās ir tikai prognozes. Laiks rādīs, cik veiksmīgi mums izdosies izkļūt no šīs krīzes."

Taču, kamēr reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums patlaban vēl ir neliels un nav satraucošs, vakanču jomā krīzes ietekme jau jūtama visai spēcīgi, jo reģistrēto brīvo darba vietu skaits pērn līdz ar pandēmiju Latvijā samazinājās divas reizes – no apmēram 30 000 gada sākumā līdz 14 500 gada beigās, rāda NVA dati. "Ja uzņēmumi vēl neatbrīvo darbiniekus, izmantojot atbalsta pasākumus, tad noteikti neplāno izaugsmi un neveido jaunas darba vietas," atzina NVA vadītāja. Nozares, kurās ir visvairāk vakanču, aizvien un ierasti ir būvniecība, ražošana, transports un loģistika, mazumtirdzniecība. "Kopumā redzams, ka vidējais bezdarba ilgums ir palielinājies un atrast jaunu darbu prasa vairāk laika nekā pirms Covid-19 krīzes. Konkurence darba tirgū ir pieaugusi. Ja līdz pavasarim, Covid-19 krīzes sākumam, varējām runāt par ļoti būtisku darbaspēka trūkumu, tad šobrīd situācija ir mainījusies, darba devējiem ir lielākas kandidātu izvēles iespējas," teica Simsone.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Gaidāms dzīves dārdzības pieaugums(6)

Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses