Lai mākslīgais intelekts būtu draugs

Patlaban rodas iespaids, ka vērojam mākslīgā intelekta uzvaras gājienu – tas attīstās ļoti strauji un ienāk pat tādu cilvēku ikdienā, kuri pret modernajām tehnoloģijām izturas skeptiski. Kā jūs raksturotu, kāda loma šodien ir mākslīgajam intelektam?

Mākslīgais intelekts ir brīnišķīgs palīgs daudzās jomās. Tas ir attīstījies jau kopš pašiem datoru ēras pirmsākumiem XX gs. 50. gados, bet tikai pašos pēdējos gados mākslīgā intelekta un kopumā tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi to pakāpi, kad tehnoloģijas sāk ietekmēt praktiski ikviena Latvijas iedzīvotāja un ikviena tā sauktās Rietumu pasaules iemītnieka dzīvi. Tas saistīts ar to, ka strauji pieaugušas datoru jaudas un ir pieejams ļoti liels digitālās informācijas apjoms. Mākslīgā intelekta algoritmi ļauj no datiem, kā mēdz sacīt IT jomas speciālisti, "izgūt" zināšanas, un, jo vairāk datu, jo labākas zināšanas, taču datu izgūšana ir ļoti komplicēts process, kam tiek izmantotas tā dēvētās neironu tīklu tehnoloģijas.

Kopumā vērtējot, esam nonākuši pie tā, ka mākslīgais intelekts ir kļuvis ievērojami gudrāks nekā bija iepriekš un visumā veiksmīgi var tikt izmantots tur, kur jāveic vienkāršs rutīnas darbs. Turklāt mākslīgais intelekts tagad spēj ne tikai analizēt vēsturiskos datus, bet arī reaģēt uz to, kas notiek konkrētajā brīdī, uz dažādām izmaiņām un adaptēties mainīgajā vidē. Te var pieminēt pašbraucošās automašīnas, kuru vadībā ietvertais mākslīgais intelekts analizē situāciju uz autoceļa vai ielas un atbilstoši tai vada automašīnu. Pieļauju, ka tuvākajā laikā šādi pašbraucošie auto varētu parādīties arī uz Latvijas autoceļiem un pilsētu ielām.

Kad tas varētu notikt? Ir dzirdētas ļoti dažādas prognozes – gan par 2020. gadu, gan par ievērojami tālāku nākotni. 

Te ir divi aspekti. Pirmkārt, lai pašbraucošās automašīnas parādītos uz ceļiem, tehnoloģijām jākļūst vēl labākām, jāspēj precīzāk reaģēt nestandarta situācijās.

Jāteic, ka, braucot pa labiem ceļiem, pašbraucošās automašīnas ir drošākas par cilvēku vadītajiem auto, jo pat profesionāls autotransporta vadītājs var nogurt un zaudēt uzmanību, savukārt robots vienmēr ir modrs, taču ar nestandarta situācijām robotam ne vienmēr ir viegli tikt galā.

Otrkārt, lai satiksmē piedalītos pašbraucošās automašīnas, jāizstrādā un jāpieņem atbilstošs normatīvais regulējums. Pagaidām tāda Latvijā vēl nav, un jāapzinās, ka atbilstošās likumdošanas izstrādāšana un pieņemšana prasa ilgu laiku.

Normatīvais regulējums tam, kurš atbildēs, ja pašbraucošā automašīna būs iesaistīta satiksmes negadījumā?

Jā, tieši tā. Turklāt jābūt arī regulējumam, atbilstoši kuram ļaut pašvadošajai automašīnai, t. i., mākslīgajam intelektam, piedalīties satiksmē, jo mākslīgais intelekts arī var būt ar dažādu gudrības pakāpi. Jau patlaban mākslīgais intelekts ir uz Latvijas autoceļiem izvietoto radaru sistēmās, jo tieši tas fiksē auto braukšanas ātrumu, nosaka mašīnas numuru un veic vēl citas darbības.

Jūsu uzņēmums piedāvā mākslīgā intelekta risinājumus tulkošanā. Kā jūs raksturotu mašīntulkošanas pielietojuma iespējas?

Mākslīgais intelekts tulkošanas jomā tulkiem palīdz tekstus tulkot ātrāk un efektīvāk. Mākslīgā intelekta tulkošanas sistēma analizē teksta teikumus un atrod kopsakarības, jo tulkošana noteikti nav tikai vārdu pārlikšana citā valodā. Jaunākās paaudzes mašīntulkošanas sistēmas izmanto neironu tīklus, kuri mācās no cilvēku veiktajiem tulkojumiem. Neironu tīklu tehnoloģijas mēs esam ieviesuši pēdējos gados, un tās ļauj tekstus tulkot precīzāk nekā senākas tehnoloģijas.