Mūsdienās pieejamais tehnoloģiju arsenāls krāpnieku darbu ir padarījis bīstami vienkārši – mākslīgā intelekta (MI) rīki ļauj ātri radīt pārliecinošu saturu, manipulēt ar uztveri, lai izkrāptu naudu vai datus. Lai mazinātu risku, ir nepieciešams stiprināt sabiedrības MI pratību un kritisko domāšanu.
Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu par to, kā interneta tehnoloģiju uzņēmums "Google" izmanto tiešsaistes saturu meklēšanas rezultātos, kas ģenerēti ar mākslīgā intelekta palīdzību, kā arī vietnē "YouTube" augšupielādētos video mākslīgā intelekta apmācībai.
Nebija nemaz tik ilgi jāgaida, lai cilvēce iegūtu jaunu atkarību. Tikai 2022. gada nogalē plašākas sabiedrības iepazītais ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI) daļai cilvēku kļuvis par tik ciešu draugu, ka bez tā dzīve vairs nav iedomājama.
Mākslīgais intelekts pārveido to, kā cilvēki pieņem lēmumus, šodien Rīgas pilī notiekošajā Mākslīgā intelekta forumā par tā ietekmi uz valsts konkurētspēju, drošību un publisko pārvaldi, pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Mākslīgo intelektu (MI) ikdienas darbā izmanto 65% valsts institūciju, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) monitorings par MI pielietošanu valsts pārvaldē, informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Lai demokrātiskās pasaules institūcijas spētu stāties pretī mākslīgā intelekta izmantošanai ļaunprātīgos nolūkos, ir ļoti nepieciešama starptautiska, daudznacionāla sadarbība, kura nenotiek pietiekami nopietnā līmenī, NATO "Stratcom Digital Frontlines 2025" konferences laikā intervijā aģentūrai LETA sacīja mākslīgā intelekta drošības eksperte, "Logically AI" viceprezidente Dženifera Vudarda.