Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Investoriem šis gads solās būt pozitīvs

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Rūdolfs Krese intervijā Rūtai Kesnerei.

Kāds investoriem bija 2020., pandēmijas, gads salīdzinājumā ar 2019. gadu? Kā Covid-19 ietekmēja investīciju plānus?

Kad pērnā gada martā sākās pandēmija, gandrīz visi investīciju fondi ar investīciju veikšanu iepauzēja vismaz uz vienu līdz diviem mēnešiem. Šajā laikā investori koncentrējās uz esošā portfeļa pārvaldīšanu, sniedza uzņēmumiem nepieciešamo palīdzību un izvērtēja iespējamos riskus. Kopumā 2020. gadā investīcijas tika veiktas mazākā apjomā nekā 2019. gadā. Tomēr jānorāda, ka pērn tika veiktas būtiskas iestrādes investīcijām šim gadam. Izaugsmes fondiem finansējums ir pieejams, un darbs notiek. 

Par kādu summu pērn tika veiktas investīcijas?

Kopā tika investēti 6,3 miljoni eiro. 2019. gadā tie bija 23,9 miljoni eiro. 

Kāds izskatās šis gads? Neskaidrību vēl ir gana daudz. 

Ņemot vērā iecerēto un pieejamo investīciju apjomu, tas izskatās salīdzinoši pozitīvi. Izaugsmes fondi ir izvērtējuši savu portfeli, un jāteic, ka vairākiem no viņiem 2020. gads pat bija labāks nekā 2019. gads. Protams, ir pakalpojumu nozares, kuras Covid-19 faktors ir ietekmējis ļoti smagi, bet rūpniecībā statistika ir iepriecinoša, ir vērojams pieaugums gan apgrozījumā, gan eksportā. Piemēram, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi strauji aug, un visticamāk, ka šajā nozarē investīcijas strauji pieaugs. Ja runā par pieejamo finansējumu uzņēmumiem, sākot no ''sēklas finansējuma'' līdz uzņēmumu pirkšanai un pārdošanai, tad šogad Latvijā vien tie ir 70 miljoni eiro, bet visas Baltijas mērogā – 300 miljoni eiro. Kapitālam nav robežu, līdz ar to Latvijas uzņēmumiem ir pieejami ne tikai mūsu, bet arī Lietuvas un Igaunijas fondi. 

Kuri pērn jums šķita visinteresantākie investīciju projekti?

Mūsu fonds pērn investēja uzņēmumā Bio Investments, kas ir mikrobioloģisku augu aizsardzības līdzekļu ražotājs. Arvien vairāk cilvēki izvēlas bioloģisku pārtiku, līdz ar to lauksaimnieki arī izvēlas nevis ķīmisku, bet mikrobioloģisku mēslojumu. Vēl viena liela mūsu investīcija bija ekoloģiska kurināmā ražotājā GoWood – kokrūpniecības nozarē – uzņēmumā, kas spējis veiksmīgi atrast savu nišu un produktus eksportē uz Apvienoto Karalisti un ASV. 

Kur parādās vairāk inovāciju – pakalpojumu vai ražošanas nozarēs?

Es investīciju jomā darbojos jau desmit gadu un no savas pieredzes varu teikt, ka inovācijas ir gan ražošanā, gan pakalpojumos. Mūsdienās jaunuzņēmumi spēj ļoti labi adaptēties aktuālajam pieprasījumam un piedāvāt specifiskus nišas risinājumus, kuri ir mērogojami arī ārvalstīs. No vienas puses, situāciju sarežģī tas, ka Latvijas tirgus ir ļoti mazs, bet, no otras puses, pozitīvi ir tas, ka jaunas kompānijas uzreiz, kopš dibināšanas, domā par Eiropas un pat pasaules tirgu. 

Jūs minējāt, ka jaunuzņēmumiem ir pieejamas lielas naudas summas. Vairāk ir naudas vai projektu, pieprasījuma vai piedāvājuma?

Tas ir jautājums: kas ir pirmais – vista vai ola? Investori teiks, ka nav pietiekami daudz kvalitatīvu projektu, savukārt jaunuzņēmumi apgalvos, ka nav pietiekošā apjomā pieejams finansējums. Šī diskusija ir aktuāla visās valstīs. Ja runājam par pieejamajiem 300 miljoniem eiro visas Baltijas mērogā, tad tas ir pieejams ne tikai jaunuzņēmumiem, bet arī nobriedušām kompānijām, kas grib paplašināties un, piemēram, iegādāties kādu citu uzņēmumu. Tas var būt uzņēmums, kas strādā Baltijas mērogā, bet vēlas ieiet Skandināvijas vai Vācijas tirgū. 

Ja salīdzina mūsu uzņēmumus ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem, vai Latvijai ir kādas atšķirības?

Te jāmin galvenā atšķirība, kas raksturo Igauniju. Tieši Igaunijā ir veiksmīgas lielu investīciju realizācijas un vairāk uzņēmumu, kuru vērtība ir vismaz viens miljards eiro un vairāk ir tā saukto vienradžu. Uzņēmēji, kas naudu nopelnījuši jaunuzņēmumā, iegulda to ekonomikā, investējot citos jaunos uzņēmumos un ieguldot nopelnīto izaugsmes kapitāla fondos. 

Vai mūsu uzņēmumi ir pietiekami inovatīvi, radoši un konkurētspējīgi?

Noteikti. Domāju, ka tas ir viena vai divu gadu jautājums, kad arī mums parādīsies šādi vienradži. Visticamāk, ka tad šie uzņēmēji paši kļūs par investoriem un turpinās investēs mūsu ekonomikā.

Tajā pašā laikā starptautiskos reitingos, kur tiek salīdzināta uzņēmumu digitalizācija, piemēram, e-komercijas jomā, Latvijas novērtējums nemaz nav tik augsts. 

Tā varbūt ir vienīgā pozitīvā Covid-19 pandēmijas blakne, ka pandēmija piespieda uzņēmumus digitalizēties. Daudzi uzņēmumi, kuri līdz pandēmijai nepiedāvāja tiešsaistes pakalpojumus, tagad to sākuši darīt, īpaši tiešsaistes tirdzniecības jomā. Šā gada janvārī starptautiskā riska kapitāla kompānija Index Ventures nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti pasaulē, topa augšgalā mums seko arī Igaunija un Lietuva. Izcilais vērtējums saņemts, balstoties uz akciju opciju pieejamības politiku – Latvijā kopš 2021. gada janvāra akciju (daļu) opciju piešķiršanas tiesības ir arī SIA, tajā skaitā jaunuzņēmumu vai citu strauji augošu uzņēmumu darbiniekiem. Tas ir lielisks motivācijas rīks, lai piesaistītu talantīgākos un jaudīgākos profesionāļus.

Jūs minējāt, ka ir daudz uzņēmumu, kas vēlas paplašināties, apgūt jaunus tirgus. Cik tam ir labvēlīga ekonomiskā situācija pasaulē?

Ir uzņēmumi, kuru galvenā rūpe ir saglabāt esošās pozīcijas un tās nezaudēt. Taču ir virkne uzņēmumu, kuri krīzē saskata iespējas un vēlas paplašināties, pārpērkot konkurentu uzņēmumus vai piedāvājot jaunus pakalpojumus. Tieši šādus uzņēmumus ar lielāko potenciālu visvairāk meklē izaugsmes fondi. 

Vai pašlaik eksportu visefektīvāk var kāpināt, audzējot eksportētās produkcijas apjomu vai iegādājoties konkurentu uzņēmumus?

Es teiktu, ka abējādi. Jautājums, kādu stratēģiju uzņēmums izvēlas. Pieņemu, ka tas būs atšķirīgi dažādās nozarēs. Mēs kā izaugsmes fonds atbalstām abus variantus.

Kad investors pieņem lēmumu par investīciju veikšanu?

Visa pamatā ir uzņēmuma komanda, kā arī finanšu un biznesa plāns. Ja mēs plānā nesaskatām izaugsmi, tad investīcijas neapsveram. Tikpat svarīga ir komanda, jo mums ar šiem cilvēkiem būs jāstrādā vismaz desmit gadu, kas ir tipiskais investīcijas termiņš. Svarīgi, lai mēs būtu uz viena viļņa ar uzņēmēju. 

Kas ir uzņēmumu galvenie klupšanas akmeņi, kādēļ neizdodas piesaistīt investorus?

Ja mēs biznesa plānā neredzam izaugsmi, nesaskatām, kā investors varēs nopelnīt, tad tas būs šķērslis investīcijām. Svarīgs ir arī uzņēmuma iecerētais tirgus lielums, kurā tas vēlas darboties. Ja tirgus ir pārāk mazs, investoram nav intereses, jo peļņa būs niecīga. Vēl viena problēma – uzņēmumam ir labs produkts vai pakalpojums, bet nav atrasts īstais veids, kā to pārdot tirgū. 

Vai esat novērojuši, ka uzņēmēji savos novērtējumos ir pārāk optimistiski?

Tā mēdz būt. Izvērtējot biznesa plānu, mēs salīdzinām, kādi ir bijuši uzņēmuma finanšu rādītāji iepriekšējā gadā, kādi ir vidējie rādītāji nozarē un kādi tie ir konkurentiem. Ja redzam, ka ir novērojamas būtiskas atšķirības, tas mums liek uzdot papildu jautājumus. 

Riska kapitālisti vienmēr ir apgalvojuši, ka viņu pievienotā vērtība ir ne tikai finansējums, bet arī zināšanas. Cik tas ir svarīgi?

Tas ir ļoti būtiski. Mēs kļūstam par uzņēmuma, kurā investējam, padomes locekļiem un palīdzam gan ar papildu finansējuma piesaistīšanu, gan pārdošanas un eksporta kontaktiem. Mēs kļūstam par uzņēmuma līdzīpašniekiem, līdz ar to mums rūp uzņēmuma liktenis, tas, kā tam veicas, vai izdodas sasniegt iecerētos mērķus. Mēs domājam gan kā investori, gan kā uzņēmēji. Mēs darām visu iespējamo, lai maksimalizētu mūsu kopīgā uzņēmumu vērtību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atdarina balsi, izkrāpj naudu

Finanšu krāpšana balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr me...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses