Kā patlaban mainās izpratne par autotransporta lomu cilvēka dzīvē?
Pārvietošanās ar privātajām automašīnām joprojām ir svarīga pilsētas dzīves sastāvdaļa, taču jāuzsver, ka automašīnas vizuāli un tehniski mainās un mainās arī attieksme pret tām. Te jārunā par tā dēvēto dalīšanās ekonomiku, respektīvi, ar automašīnām cilvēki jau dalās un dalīsies nākotnē. Piemēram, Zviedrijas pilsētā Malmē jau ir tāda inovācija kā iespēja iegādāties automašīnu abonementu, kas ļauj izvēlēties no vairākām automašīnām tāda lieluma un modeļa automašīnu, kāda konkrētajā brīdī ir nepieciešama, teiksim, lielo džipu izbraucieniem ārpus pilsētas vai nelielu automašīnu tad, kad jāpārvietojas vien pa Malmes ielām. Te darbojas līdzīgs princips, kā abonējot televīzijas kanālu paku, ko veido daudzi dažādi kanāli, un cilvēks var izvēlēties televīzijas kanālu atbilstoši konkrētā brīža interesēm un noskaņojumam. Tāpat arī ir abonētajiem transporta risinājumiem – var izvēlēties konkrētajā brīdī nepieciešamo variantu.
Tiek arī pieļauts, ka nākotnē Eiropā daudzi cilvēki būs gatavi dalīties ar savu privāto automašīnu, pretī saņemot tiesības braukt ar citām automašīnām, ar kurām arī to īpašnieki dalīsies. Ir racionāli, piemēram, aizņemties kaimiņa apvidus automašīnu un aizdot kaimiņam savu sporta automašīnu, ja pašam plānots ārpilsētas izbraukums ar draugiem, bet kaimiņam ātri jānokļūst no biroja uz biznesa tikšanos tajā pašā pilsētā.
Latvijā automašīna nereti tiek uztverta kā statusa simbols un pats svarīgākais īpašums. Domāšana mainīsies?
Tā ir, Latvijā joprojām dominē domāšana – mana automašīna ir tikai un vienīgi mans īpašums –, un automašīnas garāža ir trešā nozīmīgākā uzturēšanās vieta pēc mājokļa un darba vietas. Garāžu vidē automašīnu īpašnieki satiekas, risina sarunas, pavada laiku savu automašīnu tuvumā un par to priecājas.
Nav jāiznīdē privātīpašnieka domāšana attiecībā uz automašīnu, garāžu vide vai automašīnu braukšana pa pilsētām. Runa ir tikai par to, ka līdz ar ieradumu "braucu pats savā privātajā automašīnā un citus pārvietošanās variantus pat neapsveru" attīstās jauni pārvietošanās ieradumi.
Cilvēki sāk pārdomāt, vai ģimenē katram pieaugušajam vajadzīga sava automašīna, jo varbūt pietiek ar vienu? Piemēram, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pēdējā laikā vērojama tāda tendence, ka dzīvesbiedri vairs nebrauc no mājām uz darbu katrs ar savu automašīnu, bet gan plāno dzīvi tā, lai varētu braukt tikai ar vienu automašīnu, un līdzīgas tendences ir vērojamas arī citur Eiropā. Daudzi cilvēki arī aizvien biežāk sāk apsvērt to, ka nav nepieciešams organizēt biznesa tikšanos attālā pilsētas rajonā un braukt turp ar automašīnu un ka racionālāk ir organizēt biznesa tikšanos tur, kur tikšanās dalībnieki var ierasties, ejot kājām. Turklāt būtiska ietekme ir arī interneta un moderno saziņas tehnoloģiju attīstībai. Cilvēki aizvien biežāk sāk apsvērt, vai vispār vajag tikties klātienē, varbūt daudz labāk ir sazināties, izmantojot modernās tehnoloģijas, piemēram, sarakstoties e-pastā, jo tā ietaupās laiks un resursi. Turklāt nenoliedzami informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī interneta pieejamība un kvalitāte Rīgā un kopumā Latvijā ir ļoti labā līmenī.
Izskatās, ka pēdējā laikā nostiprinās velobraukšanas kults. Tā ir?
Dati rāda, ka velosipēdu katru mēnesi izmanto 25% rīdzinieku, turklāt 13% velosipēdu izmanto kā transporta līdzekli ikdienā, 12% braukšanu ar velosipēdu uzskata par izklaidi. Es nepiekrītu kategoriskam apgalvojumam – visas automašīnas no pilsētas ārā, velosipēdus pilsētā iekšā, turklāt pēc iespējas lielākā skaitā! Nav jādomā par autotransporta aizvietošanu ar velotransportu, bet gan par automašīnu un velosipēdu līdzāspastāvēšanu pilsētvidē. Diemžēl pagaidām bieži vērojami autovadītāju un riteņbraucēju ķīviņi, kas izpaužas arī sociālo mediju vidē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 20. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
komunisteļu verdzība
komunisma propaganda