Vislabāk šā brīža situāciju Latvijas kapitāla tirgū trešdien notikušajā Latvijas Bankas (LB) konferencē, kas bija veltīta šai tēmai, raksturoja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. "Mēs par valsts uzņēmumu privatizāciju runājām pirms 30 gadiem, kad strādāju Rīgas fondu biržā. Un jautājums tobrīd bija precīzi tāds pats – kā panākt valsts un pašvaldību uzņēmumu, kuri ir potenciāli interesanti mazākuma akcionāriem un kuri var attīstīt kapitāla tirgu (kā alternatīvu banku finansējumam), iesaisti, kā šo procesu attīstīt. Tas bija pirms 30 gadiem. Tagad mēs sēžam šeit, un mums joprojām akciju tirgus kapitalizācija veido 1% no IKP. Un jautājums ir precīzi tāds pats."
LB prezidents Mārtiņš Kazāks, pārdzīvojis politiski traģikomisko pārvēlēšanas procesu, jau kuro gadu aicina ķerties pie darbiem. Kā liecina LB apkopotie dati, 2024. gadā Latvijas kapitāla tirgū tirdzniecībai bija iekļauti 23 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, kas ir tikpat liels skaits kā gadu iepriekš, un 22 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri, kuru skaits palielinājies par trim. Kaut arī pērn Latvijas kapitāla tirgus uzrādīja pieaugumu – regulētajā tirgū apgrozījums bija 32 miljoni eiro, kas ir par 76% vairāk nekā 2023. gadā, bet alternatīvajā tirgū apgrozījums 46 miljoni eiro ir par 165% vairāk nekā 2023. gadā – šie rādītāji joprojām ir pārāk zemi, lai kapitāla tirgus kļūtu par efektīvu stimulu Latvijas ekonomikas attīstībai. Turklāt kāpums bijis vienīgi obligāciju tirgū, kamēr akciju tirgus sarūk un joprojām tiek izmantots ļoti maz.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 14. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00