Šogad maijā Rīgas Ekonomikas augstskola SSE Riga nāca klajā ar pētījumu, kurā secināts, ka pērn, rēķinot pret iekšzemes kopproduktu (IKP), ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniedzis 20,3%, Lietuvā – 16,5%, bet Igaunijā – 15,4%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā bija krities par 1% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Attiecībā uz uzņēmējdarbības atrašanos pelēkajā zonā izdarīti secinājumi, ka ar represīvām metodēm ēnu ekonomikas izskaušana ir visai maz iespējama. Līdz ar atsevišķām likumu izmaiņām jaunās nodokļu reformas ietvaros dota zaļā gaisma tam, lai ieņēmumu plūsma uzņēmējdarbības vidē kļūtu caurskatāmāka.
Rezultāti vēl jāgaida
Domnīcas Certus vadītājs, ekonomikas eksperts Vjačeslavs Dombrovskis ir pārliecināts, ka nodokļu reforma būs labvēlīga tam, lai ēnu ekonomika ietu mazumā, bet uzsver arī, ka reāli rezultāti varētu būt redzami tikai divu trīs gadu laikā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka, jautāts par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā patlaban, izsaka viedokli, ka tas varētu būt ap 20% no IKP. Lai arī metodes, kā rēķināt ēnu ekonomiku, var būt dažādas, nevienas rezultātā mazāku skaitli iegūt nevar, situāciju raksturo tautsaimniecības eksperts. Viņš skaidro, ka galvenie ēnu ekonomikas komponenti ir aplokšņu algas un neuzrādīti ieņēmumi. Saskaņā ar iepriekš minēto SSE Riga pētījumu pērn uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka nekā kaimiņvalstīs (Latvijā – 18,5%, salīdzinot ar 11,7% Lietuvā un 8,3% Igaunijā). Tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, 2016. gadā ienākumu neuzrādīšanas apjoms Latvijā mazinājies par 1,4%, savukārt Lietuvā un Igaunijā vērojams tā pieaugums – attiecīgi par 1,2% un 0,8%. Aplokšņu algu līmenis 2016. gadā visās Baltijas valstīs ir līdzīgi augsts, proti, 15,4–18,1% diapazonā.
Arī Sauka, runājot par to, vai valstī uzsāktā nodokļu reforma varētu dot grūdienu ēnu ekonomikas samazināšanā, norāda, ka pagaidām to vērtēt ir pāragri, jo nav zināms, kāda būs uzsākto izmaiņu reālā ietekme uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Viņaprāt, to, vai reforma būs veiksmīga ēnu apkarošanā, rādīs laiks. Sauka uzsver – kopējais uzsāktais ceļš ir pareizajā virzienā. Jautāts, vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana no 23% līdz 20% algām līdz 20 000 eiro gadā veicinās aplokšņu algu īpatsvara samazināšanu, tautsaimniecības pētnieks atzīst, ka diskutabls jautājums ir, vai ar trim procentpunktiem būs pietiekami, lai samazinātu nelegālos algu maksājumus.
Caurspīdīgāka darbība
Vienlaikus Sauka nosauc arī veiksmīgus piemērus ekonomiskās aktivitātes veicināšanā. Pie tiem tiek pieskaitīta gan reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešana būvniecībā, gan uzņēmumu reinvestētās peļņas aplikšana ar 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi. Būvnieku profesionālās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka reversais PVN nešaubīgi ir efektīvs instruments, jo līdz šim tas kalpojis kā nodrošinājums pret fiktīviem uzņēmumiem legālajam biznesam.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone reversā PVN ieviešanu vērtē pozitīvi un uzskata, ka šī pozīcija būtiski samazinās PVN krāpšanas riskus, kā rezultātā mazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Vienlaikus mazināsies negodīgo uzņēmēju priekšrocības, kam savukārt būs labvēlīga ietekme uz legāli nodokļus maksājošo uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu.
"Lielākajā daļā PVN izkrāpšanas gadījumu iesaistīti fiktīvie uzņēmumi, tāpēc strauja to skaita samazināšanās pēc apgrieztās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas pierāda apgrieztās PVN maksāšanas kārtības pozitīvo ietekmi uz nozari," spriež Fromane. Pēc viņas teiktā, nozares uzņēmumi līdz šim periodiski saskaras ar problēmām noteikt, kāda PVN maksāšanas kārtība būtu piemērojama konkrētiem būvniecības darbiem, un tas radīja risku, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu nepiekrist komersanta izvēlētajai kārtībai un veikt papildu PVN un soda sankciju uzrēķinus.
"Paplašinot apgrieztās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu un attiecinot to uz visiem būvniecības veidiem, šī problēma tiek risināta. Vienlaikus tiek samazināta krāpniecisko PVN shēmu piemērošanas iespējamība," izmaiņas vērtē Fromane.
Savukārt Meņģelsone uzskata, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā visbūtiskāk ietekmēs IIN likmes izmaiņas, diferencētā neapliekamā minimuma robežu paplašināšana, UIN maksāšanas kārtības izmaiņas un reversā PVN piemērošanas paplašināšana. "Izmaiņas IIN likmē mazinās darba ņēmēju motivāciju atrasties ēnu ekonomikas sektorā, jo līdz ar to samazināsies arī aplokšņu algu peļņa. Vienlaikus tiks veicināta ekonomikas pāreja uz augstāku efektivitāti, augstāku pievienoto vērtību un lielāku atalgojumu," skaidro Meņģelsone.
LDDK viedoklis ir, ka uzņēmumiem, kas orientējas uz zemākas pievienotās vērtības ekonomiku un maksā darbiniekiem relatīvi zemas algas, labvēlīgāks ir progresīvs IIN un pēc iespējas izvērstāks diferencētais neapliekamais minimums. Tāpat tiek uzskatīts, ka UIN maksāšanas kārtības grozījums, kas paredz piemērot UIN tikai tajos gadījumos, ja uzņēmējs sadala dividendes un izņem nopelnīto naudu ārā no uzņēmuma, noteikti mazinās motivāciju neuzrādīt uzņēmuma patieso peļņu, līdz ar to šī reformas pozīcija mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru. Jaunā UIN sistēma ir labvēlīgāka ekonomikas izaugsmei, vērtē LDDK ģenerāldirektore.
Vairāk informācijas par nodokļu reformu: Finanšu ministrijas interneta vietnē www.fm.gov.lv.
Sadarbībā ar:
Olufs