Nekļūt par vieglu mērķi tukšiem solījumiem

Pirms 2008.–2009. gada finanšu krīzes bija pasakainas peļņas solījumi ieguldījumos ārvalstu nekustamajos īpašumos un dažādos atvasinātos finanšu instrumentos, piemēram, derivātos, kuru vērtība atvasināta no mājsaimniecību hipotekāro kredītu nestās peļņas nākamajās desmitgadēs. 

Loģiski, ka, sākoties problēmām ar kredītu atmaksu, šo finanšu instrumentu vērtība izkusa kā sniegs pavasara saulē. 

Lai arī iepriekšējā finanšu krīze cilvēkus pret potenciālajiem ieguldījumiem ir padarījusi piesardzīgākus, tomēr vēl pavisam nesen ne vienu vien Latvijas iedzīvotāju sasniedza uzņēmīgu krievu valodā runājošu ļautiņu telefona zvani un solījumi nodrošināt iespaidīgu peļņu, ja vien sazvanītais cilvēks uzticēs viņiem savu naudu. Patlaban, līdzīgi kā pirms iepriekšējās finanšu krīzes, sabiedrībā tiek plaši apcerētas ieguldījumu iespējas finanšu instrumentos, kuru vērtība pēdējo gadu gaitā pieaugusi par simtiem vai pat tūkstošiem procentu. Gadsimtu mijā tās bija nākotnes iespēju ziņā pārvērtētas tehnoloģiju kompānijas, savukārt pēdējos gados par tādām var uzskatīt aizvien jaunas tirgū ienākošās kriptovalūtas. 
 

Loterijas biļete

Iegādājoties pārvērtēta tehnoloģiskā sektora uzņēmuma akcijas, to cenu krituma gadījumā īpašniekam vismaz ir iespēja cerēt, ka kompānijai varbūt izdosies pārvarēt krīzi, tā sāks pelnīt un akciju cena atgūsies. Viss atkarīgs no tā, cik lielā mērā ambiciozais biznesa projekts ir atbildis ekonomiskajai realitātei. Savukārt attiecībā uz pēdējā laikā populārajām kriptovalūtām krituma gadījumā vienīgā iespēja ir cerēt, ka finanšu instruments, kuram nav nekāda ekonomiskā seguma, atkal kļūs pieprasīts, lai cena vēlreiz dotos augšup. Turklāt kriptovalūtu aizstāvji vērš uzmanību, ka šīs valūtas vienību skaits ir ierobežots un apriti nosaka speciāli algoritmi. 

"Es uzskatu, ka ieguldījumi kriptovalūtās ir pielīdzināmi loterijai. Kāpēc tad mēs nevarētu kļavu lapas tirgot? Tās arī ir ierobežotā skaitā," šādu viedokli pauž SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. 

"Kriptovalūtas ir interesanta parādība finanšu pasaulē. Taču šobrīd tās drīzāk līdzinās komētām, nevis zvaigznēm," komentē Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš atzīst, ka daži cilvēki kriptovalūtu pasaulē ir labi nopelnījuši, bet nenoliedzami ir arī zaudētāji. 

"Atceros gadījumu ar paziņu, Rīgā dzīvojošu cilvēku, kurš ļāvās modes tendencēm un zaudēja kriptovalūtu tirgū vairāk naudas, nekā varēja atļauties. Šķietamas vieglas peļņas iespējas vienmēr vilina, taču nevajag būt lētticīgiem," brīdina ekonomisko procesu speciālists un piebilst, ka pasaules finanšu aktīvu kopējā vērtība ir ap 300 triljoniem eiro. 2015. gadā Deutsche Bank vērtēja, ka tad šī summa bija ap 294 triljoniem dolāru (255,79 triljoni eiro), bet tā noteikti ir augusi kopš tā brīža. 

"Šajā milzīgajā aktīvu klāstā katrs var sev izvēlēties kaut ko piemērotu, te ir pieejamas visdažādākās potenciālā ieguvumu un risku kombinācijas. Pašas naudas vērtība pakāpeniski samazinās, visbiežāk par 1–2% gadā, bet var ieguldīt ienākumus nesošos aktīvos. Kriptovalūtās un arī zeltā šādu iespēju nav, un atliek cerēt uz cenas kāpumu, kas var notikt un var nenotikt," nianses skaidro Strautiņš. 
 

Trauksmes signāli

Ieguldīšana finanšu instrumentos, kuriem nav garantēta ienesīguma, Latvijā gan nav sevišķi populāra. Taču, tā kā ekonomiku stimulējošas monetārās politikas iespaidā procentu likmes ir zemas, banku termiņdepozītu un citu līdzīga rakstura finanšu instrumentu ienesīgums ir tuvs nullei. Tas likumsakarīgi veicina interesi par riskantākām investīcijām ar augstāku ienesīgumu, bieži vien paverot iespējas arī dažādiem krāpniekiem.