Tādējādi BAS atzīta par maksātspējīgu.
Maksātnespējas pieteikums tika atzīts par nepamatotu.
Rīgas rajona tiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteikums atzīt BAS par maksātnespējīgu, nav pārsūdzams. Ar sprieduma motīviem varēs iepazīties no 7.februāra.
Gan BAS, gan arī airBaltic pirms sprieduma pasludināšanas bija vērsies tiesā ar iesniegumu, lūdzot atjaunot tiesvedību un atkārtoti izskatīt lietu pēc būtības, taču tiesa nekonstatēja tādus apstākļus, kas būtu iemesls pieteikuma atkārtotai izskatīšanai, un abus lūgumus noraidīja.
airBaltic pārstāvji žurnālistiem neatklāja iemeslus, kas bijuši šī lūguma pamatā.
Ne BAS advokāts Viktors Tihonovs, ne Veriko interešu aizstāvis Raivo Sjademe nebija ieradies uz sprieduma pasludināšanu.
Kā ziņots, BAS maksātnespēju tiesā pieprasīja Veriko nenokārtota 3600 latu parāda dēļ. Tiesības atprasīt šo parādu Veriko ieguvis no Norvik bankas, kas 2010.gadā noslēgusi līgumu par brokeru pakalpojumiem, paredzot, ka par to maksās ap 700 latiem mēnesī. Pirms gada šie ikmēneša maksājumi vairs segti tikai daļēji, bet vēlāk pārtraukti pilnībā.
Lietas izskatīšanas gaitā gan BAS advokāts Viktors Tihonovs atzina, ka BAS ir šādas parādsaistības un tās, kā arī citus parādus, sabiedrība nespēj nokārtot.
BAS pārstāvis savos paskaidrojumos sacīja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un Latvijas Krājbanka rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās airBaltic akcijas. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.
Turklāt formāli saskatāma vēl viena maksātnespējas pazīme - nespēja kārtot saistības, kam iestājies termiņš, tādējādi maksātnespējas pieteikums būtu jāsniedz pašām BAS. Ar to gan izlemts nogaidīt līdz šīs lietas izskatīšanai.
Pēc būtības tiesnese Olita Blūmfelde lietu izskatīja 1.februārī, aptuveni piecas stundas uzklausot gan pieteicēja Veriko advokāta Raivo Sjademes, gan parādnieka BAS advokāta Tihonova un ieinteresēto personu - Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pārstāvju Aivja Leimaņa un Roberta Rimšas - sniegtos paskaidrojumus un uzstāšanos tiesu debatēs.
Tiesas sēdē airBaltic pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apliecināja lidsabiedrības gatavību samaksāt parādu Veriko pašu BAS vietā, kā arī norādīja, ka līdz tiesai to nav izdevies izdarīt ar bankas pārskaitījumu, jo Veriko kontā Norvik bankā nav bijis iespējams ieskaitīt līdzekļus. Tad nauda atstāta notāra glabāšanā, un tur uzņēmums to varot izņemt tam ērtā laikā.
Savukārt Veriko advokāts Sjademe tiesas sēdē sacīja, ka piedāvājumi BAS vietā maksāt parādu bez attiecīgo akceptu saņemšanas ir vērtējami kā nelikumīgi, un lūdza tiesu pieņemt lēmumu par kriminālprocesa sākšanu aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. airBaltic pārstāvji gan oponēja, sakot, ka naudu sabiedrība iegūst, piemēram, no biļešu tirdzniecības un tā nav noziedzīga darbība.
Sjademe arī sacīja, ka pats airBaltic ir parādā Veriko ap 500 000 latu un, ja kaut kādas naudas summas no lidsabiedrības tiktu saņemtas, tās vispirms tiktu novirzītas tieši šī parāda segšanai.
airBaltic pārstāvji atzīmēja, ka jau pērn novembrī un decembrī BAS atzinušas, ka tām nav naudas, bet nesaprotamu iemeslu dēļ 22.decembrī piedalījās sarunās par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un apņēmās tur ieguldīt vairākus miljonus, kas šķiet dīvaini, tādejādi maksātnespēja rosināta, lai pierādītu, ka BAS jau tobrīd nebija iespējams šo solījumu izpildīt. BAS solītos ieguldījumus nav veikušas un savas saistības nav izpildījušas.
airBaltic pārstāvji uzsvēra, ka BAS ir 14 miljonu latu prasījums pret airBaltic un konvertējošās obligācijas 14 miljonu vērtībā, kas uzskatāmi par vērtīgiem aktīviem.
airBaltic pārstāvji arī atzīmēja, ka Veriko iesniegtais BAS maksātnespējas pieteikums ir fiktīvs, kā arī nepatiess un gadījumā, ja BAS vēlas tikt atzīts par maksātnespējīgu, tad tas jādara citā lietā. Lidsabiedrības pārstāvji gan nenoliedza, ka tai ir saistības pret BAS, kuru izpildes termiņš vēl nav iestājies.
Jau ziņots, ka pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas pērn novembrī Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām.
BAS īpašnieki ir Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Patlaban BAS pieder viena airBaltic akcija.
Pēc Firmas.lv datiem, 2007.gadā reģistrētās SIA Veriko 100% īpašnieks kopš pērnā augusta ir Luksemburgā reģistrētā "Aerienne Services Group S.A.". Iepriekš uzņēmuma īpašnieku skaitā bijuši gan Aivars Sjademe, gan advokāts Raivo Sjademe.
airBaltic konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija.
2011.gada 11 mēnešos kopumā airBaltic pārvadājusi 3,15 miljonus pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā.
airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic flotē ir 34 lidmašīnas - sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50 un astoņas Bombardier Q400Next Gen.