Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Zivjērgļu ligzda uz mana rak stāmgalda

Esmu kļuvusi stipri un neglābjami atkarīga. No rīta mostoties, steidzos apsveicināties ar putniem, dienā, kad vien iespējams, vēroju viņu izdarības, barošanu, cāļu savstarpējās ķildiņas, bet vakaros pirms došanās pie miera novēlu mazajiem labu nakti. Reizēm pieķeru sevi pie domas, ka cenšos dzīvoklī uzvesties klusāk, jo ligzda taču ir tepat blakus - uz mana rakstāmgalda! Datora ekrānā izpētu katru putnu spalviņu, redzu, kā zibens noplaiksnī virs cāļu galvām un vēja šalkās līgojas tuvējo koku galotnes.

Apbrīnoju ērglēnu mammas Ullas gudrību, kas pa mazam gabaliņam plucina tēta Ulda atnesto zivi un liek atvērtajās brēcošajās rīklītēs.

Tas viss bija pirms mēneša, vēl pirms trim un divām nedēļām. Šovasar manā acu priekšā mazie zivjērgļi izaug par vareniem putniem!

Pasaules brīnums

Šo prieku interesentiem portālā Dabasdati sagādāja Latvijas Dabas fonda (LDF) un Igaunijas Ornitoloģijas biedrības īstenotais projekts Ērgļi pāri robežām. Sestdienas pēcpusdienā sarunājos ar projekta vadītāju LDF darbinieku ornitologu Jāni Ķuzi, kurš kopā ar kolēģi no Latvijas Ornitoloģijas biedrības zivjērgļu pētnieku Aigaru Kalvānu ir atbildīgs par kameru izvietošanu un uzturēšanu. Jānis atklāj, ka ar interneta kameru aprīkotā zivjērgļu ligzda atrodas Kurzemes pusē netālu no Skrundas. Kameras uzstādītas agri pavasarī pirms ligzdošanas sezonas sākuma. Tās darbojas autonomi un tiek barotas ar saules paneļiem. Jānis Ķuze stāsta: «Kameru likšana zināmā mērā ir loterija. Var gadīties, ka sistēma ir uzbūvēta, bet putni pārvācas uz citu ligzdu vai arī ligzdu aizņem, bet ligzdot neuzsāk. Projektā ar zivjērgļiem mums ir paveicies - gan Latvijā, gan Igaunijā abos projekta gados ar kamerām aprīkotās ligzdas ir tikušas aizņemtas, un tajās ir sekmīgi ligzdots. Grūtāk ir gājis ar jūras ērgļiem - pērn abās valstīs ligzdas bija neapdzīvotas, un tikai šogad Igaunijā vērojām sekmīgu ligzdošanu. Kameru izlikšanā pie ligzdām Latvijā neesam pionieri, un šobrīd neesam arī vienīgie - jau vairākus gadus kameru pie mazo ērgļu ligzdām uztur šīs sugas eksperts Uģis Bergmanis.»

Projekts Ērgļi pāri robežām ilgst divus gadus, un šajā laikā Latvijā un Igaunijā izvietotās novērošanas kameras izraisījušas lielu interesi pasaulē: «Pērn vienlaicīgo pieslēgumu skaits projekta kamerām Igaunijas vietnē Looduskalender.ee sasniedza trīs tūkstošus, kopējais apmeklējumu skaits sezonas laikā bija aptuveni trīs miljoni, savukārt unikālo apmeklētāju skaits - 900 tūkstoši. Forumā ligzdās notiekošo komentē cilvēki no visas pasaules! Īpaši interesi izjūtam, kad kameras uz kādu laiku tehnisku iemeslu dēļ atslēdzas. Tad forumā sākas šūmēšanās - kas, kāpēc, kad atkal varēs vērot?»

Dalīts prieks ir dubults

Maijā, sākot vērot zivjērgļu kameru, savu sajūsmu izpaudu Facebook. Drīz portālā izveidojās domubiedru pulciņš. Ak, cik esam izslāpuši pēc labām ziņām, pēc dabas tuvuma! Katru dienu priecājamies par putnu pedantismu, kārtojot zariņus ligzdā, par viņu dzīvesprieku un zinātkāri, bažījamies par to, ka Uldis aizkavējies ar kārtējo zivi, skaitām, vai Ulla godīgi katram sadala kumosus un vai neviens nav pārkritis (tfu, tfu, tfu!) pāri ligzdas malai. Gadās arī kuriozi. Kādā dienā pirms nedēļām divām ligzdā pēkšņi iestājās tumsa! Facebook sekotājiem ziņoju, ka Skrundas novadam pāri iet briesmīgs negaiss. Taču otrajā un trešajā dienā - tas pats! Zvanu uz Latvijas Dabas fondu. Tur mierina - kāds no ērglēniem tiešā trāpījumā aizķēzījis vebkameras aci! Šiem tāda mode - ligzdā dabiskās darīšanas nekārto, nostājas uz malas, pagriež pūkaino dibenu uz ārpasauli un - pukš! - vēders iztukšojies! Taču, lai trāpītu kameras acī, patiešām vajag snaipera precizitāti! Kad nākamajā dienā atkal paskatos ekrānā, gandrīz noģībstu - ligzdā guļ sarkana drāna un tai blakus - cilvēka roka! Izrādās, ornitologs Aigars Kalvāns uzkāpis augšā, lai to nesmukumu notīrītu! Nav labuma bez ļaunuma - šajā reizē Aigars mazos ērglēnus arī apgredzenoja!

Cauri baisam sietam

Viss aprakstītais jau ir nesenā pagātne. Mazie ērglēni, kuri Dabasdatu forumā nokristīti par Pelēcīti jeb Greju (dūšīgākais), Melnīti un Mazulīti, gandrīz jau izauguši. Ulla jau labu laiku atlido un aizlido, jo ligzdā visiem vietas vairs nepietiek. Dienā jaunie lidoņi cītīgi vingro - lēni izstiepj vienu spārnu, tad otru, tad plivina abus uz augšu un leju. Vienā dienā Uldis iemet ligzdā karpu, kas vēl sit ar asti un plāta muti, bet Ulla paceļas spārnos un atstāj ērglēnus vienus ar trakojošo dīķa nezvēru! Grejs pirmais iedrošinās tam ķerties klāt! Skarbi, bet pēc dabas noteikumiem uzvar stiprākais! Grejs notiesā pusi karpas, pārpalikumu augstsirdīgi atstājot Mazulei un Melnītim. Un tad - svētdien, 14. jūlijā, no rīta ligzdā ieraugu tikai divus! Grejs devies savā pirmajā lidojumā! Visi Facebook domubiedri gaida viņu atpakaļ teju vai pusi dienas! Atlido pašapzinīgs, varens, mazliet plātīgs. Mums milzīgs prieks! It kā citu darbu nebūtu, ziņojam cits citam, ka Grejs ir mājās! Tas nekas, ka atkal aizlido, galvenais, ka atgriežas! Uldis uzmet «galdā» lielu treknu zivi, kas noķerta netālajā Ventā! Pirmdzimtais taču pierādījis savu spēku un varēšanu! Jānis saka, ka nekur tālu Grejs pagaidām nelidošot, ik pa laikam atgriezīsies pie ģimenes barības galda un uz naktsguļu, bet tas notiks arvien retāk. Līdz kādu dienu... Zivju ērgļi ir tālo distanču migranti. Septembrī viņi pacelsies spārnos un dosies tālā pārlidojumā cauri Eiropai, Vidusjūras reģiona valstīm, pāri 1800 km lielajam Sahāras tuksnesim uz Āfriku un ziemu, iespējams, pavadīs Gabonā, kur ziemoja viens no projekta ietvaros pērn ar raidītāju aprīkotajiem zivjērgļiem. Pārlidojumā bieži vien izskan lielas gājputnu daļas, it īpaši jaunuļu, pēdējā dziesma, jo papildus dabiskajiem draudiem spēkā pieņemas vēl viens - Ēģiptē, Krētā, Sicīlijā, Kiprā, Maltā notiek migrējošo putnu slaktiņš, dažās valstīs pilnīgi legāls, dažās, kā Eiropas Savienībā ietilpstošajās - nelegāls. Uzjautrināšanās, peļņas, pārtikas ieguves un sporta vārdā tiek iznīcināti putni, kuru sargāšanā Eiropā tiek ieguldīts liels darbs un līdzekļi. Cauri tam visam ies arī mūsu zivju ērgļi, un, dod, Dievs, pavasarī atgriezīsies.

Jānis Ķuze vērtē projektu Ērgļi pāri robežām: «Pārraides no ligzdām ir ne tikai sagādājušas daudz prieka cilvēkiem, kas par šiem putniem līdz šim, iespējams, nav zinājuši neko - tās sniedz informāciju, kas ir interesanta arī putnu pētniekiem. Tādēļ sekojiet līdzi jaunumiem portālā Dabasdati.lv - strādāsim, lai kameru sadaļa neizzustu un, iespējams, paliktu pat garāka!»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?