Netālu no VEF Kultūras pils Brīvības ielā iebraucot bedrē, Guntis sasita divas auto riepas un apskādēja arī auto diskus. Vēlāk izrādījās - arī vairāki vīrieša paziņas bija saskārušies ar problēmām šajā vietā, tāpēc par bedri ziņots Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentam. Tas gan nav līdzējis situācijas uzlabošanai - Guntis novērojis, ka arī pēc vairākām dienām nekas nebija mainījies, prāvā bedre joprojām ir turpat un arī nekādas brīdinājuma zīmes pie tās uzstādītas nav.
Atbildīgie ir informēti
RD Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere Dienai skaidroja, ka patlaban situācija esot sarežģīta laikapstākļu dēļ. Ielu un tiltu bedru remonti notiekot visu gadu, taču bedru likvidēšanai nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par +5 grādiem. Turklāt ziemas sezonā un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažās stundās. Avārijas bedru «lāpīšanai» tiek pielietota aukstā asfalta ieklāšanas tehnoloģija - proti, bedre maksimāli tiek iztīrīta, nosusināta un ieklāts aukstā asfalta maisījums. Taču tas ir avārijas remonts, kura galvenais uzdevums ir novērst avārijas situācijas un uzlabot satiksmes drošību līdz brīdim, kad ielas būs iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos.
Departaments katru dienu veicot ceļa seguma pārbaudes - notiekot kontrolbraucieni, tiek apkopoti iedzīvotāju zvani un portālos pieejamā informācija. Arī ziņas par šo bedri saņemtas un brauktuve salabota, taču acīmredzot bedre izveidojusies no jauna.
«Ņemot vērā to, ka kopējā Rīgas pilsētas pašvaldības ielu tīkla platība ir 9,8 miljoni kvadrātmetru, bedru veidošanās norit straujāk, nekā iespējams nodrošināt ielu apsekošanu un bedru remontu. Tāpēc lūdzam autovadītājus šajā laikā ievērot drošu distanci un noteiktos atļautā braukšanas ātruma ierobežojumus, kā arī būt ļoti uzmanīgiem uz ceļa, lai vajadzības gadījumā spētu izvairīties vai nobremzēt pirms bedres,» klāsta I. Dišlere. Cik daudz tad bedru Rīgā patlaban fiksēts un cik salabots, atbildīgā departamenta pārstāve Dienai nespēj atbildēt, jo šādas informācijas neesot.
Par valsts ceļiem gan informācija ir - Latvijas autoceļu uzturētājs ziņo, ka uz brauktuvēm ārpus galvaspilsētas šā gada pirmajās nedēļās salabotas avārijas bedres gandrīz 540 kvadrātmetru platībā.
Vainu apzinās
To, ka bedres ir liela problēma, apstiprina arī apdrošinātāji. «Mums nav konkrētu datu par Rīgu, taču pagājušajā gadā esam saņēmuši vairāk nekā 1000 autovadītāju pieteikumu par bedru izraisītiem zaudējumiem,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Vidēji viens bedres izraisīts negadījums apdrošinātājam izmaksā 400 eiro, un visbiežākie zaudējumi arī ir sasistas riepas un apskādēti diski.
Gadījumos, kad bojājumu novēršana ir dārgāka par 400-500 eiro, apdrošinātāji vēršas pie ceļu uzturētājiem, lai atgūtu naudu, un parasti tas izdodas pat bez tiesas procesiem, jo ceļu uzturētāji apzinoties savu vainu. Apdrošinātāju pārstāvim arī nav sveši ceļu posmi, kur regulāri notiek negadījumi bedru dēļ: «Ir tās klasiskās vietas Rīgā. Piemēram, Cēsu iela ir kriminālā stāvoklī, par to mūsu starpā bieži dzird runājam.»
RD Satiksmes departaments uzsver, ka patlaban strādā pēc četrgades plāna, kura laikā paredzēts atjaunot segumu visās galvenajās Rīgas ielās. Pērn strādāts Pārdaugavā, bet šogad plānots remontēt centra ielas.