Lūk, nākamais atmiņu stāsts par pirmo honorāru, kas nopelnīts ar dziedāšanu: «Man bija kādi četri gadi, kad, vilcienā braukdama, uzkāpu uz sola, sāku dziedāt: «Atnāk mazā Anna, rokā dārza kanna!» Pēc dziesmas man kāds cukura graudiņu iedeva, kāds ābolu.»
Ceļi ved uz skatuvi
Rīgā mamma savu mazo meitiņu reiz aizveda uz baletu Pelnrušķīte, un no tās dienas Māra gribēja tikai dejot: «Uztaisīju sev pačku un stāvēju uz plikiem pirkstu galiem.» Nezin kā būtu beigusies šī aizraušanās, ja brālis Pičuks nebūtu viņu nosaucis par trekno balerīnu: «Sapratu, ka mans augums tiešām neatbilst baletam, un sāku nodarboties ar mākslas vingrošanu. Tiku pat līdz 1. sporta klasei, taču pēc potītes traumas manī iemājoja baiļu sajūta. Vairs nevarēju izpildīt sarežģītos elementus.»
Liktenis Mārai bija lēmis trīs aizraušanās, no kurām palika pēdējā - dziedāšana. Kad 1969. gadā tika izsludināts konkurss uz Radio sieviešu vokālo ansambli, Māra to izturēja, un viņas samtainais alts sāka skanēt Latvijas Radio. «Pēc gada Alnis Zaķis uzticēja man kā solistei iedziedāt armēņu komponista Arno Babadžanjana dziesmu. Drīz ar Zigfrīdu Račiņu un Andreju Lihtenbergu dziedājām klubos un koncertizbraukumos. Mana dziedātājas biogrāfija saistīta ar ansambļiem Selga un Sono.» Ansamblī Sono Māra iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedru saksofonistu un ērģelnieku Andreju Loci. Kopā viņi koncertēja Latvijā un trimdas tautiešu mītnes zemēs. 1982. gadā piedzima meita Agnese. Nu jau 10 gadu, kopš Andrejs aizgājis mūžībā.
Krievkalnu mafija
Visu mūžu Māra dzīvo kopā ar māsu Kristīni, kura ir sešus gadus vecāka. Kristīnes dēls ir Māras krustdēls - aranžētājs, komponists un producents Kristaps Krievkalns. Kristaps un Agnese izauguši kā māsa un brālis. Māra atceras: «Kristīne strādāja filharmonijā, arī man tur bieži bija mēģinājumi, un Agnese ar Kristapu nereti bija kopā ar mums. Daudzi, pat tuvākie kolēģi, uzskatīja, ka Kristaps ir mans dēls.»
Dziedātāja smej, ka tagad mūzikā darbojas Krievkalnu mafija - viņa un Kristaps ar sievu dziedātāju Gintu Krievkalni. Nupat Mātes dienā LNT raidījumā Dzintara dziesmas Krievkalnu «mafija» neierastā veidā - rockabilly stila interpretācijā - dāvināja skatītājiem dziesmu Mātei. Raidījumā Māra atkal dzirksteļoja. Izsaku komplimentu, un Māra atkal smej: «Cilvēka dzīvē ir četri periodi - bērnība, jaunība, tad nāk laiks, kad visi tev saka - cik tu labi izskaties -, un tad gadi, kad draugi un paziņas vērtē - tu tik labi turies! Tagad man ir šis periods, kad es labi turos, un par to priecājos.»
Gēnu rotaļas
Kad aicināju Māru uz interviju, viņa lūdza tikšanos atlikt uz pāris dienām, jo šujot kāzu kleitu paziņai. Šūšana Mārai patīk: «Skolas gados mums bija praktiskās stundas, kurās meitenes mācījās šūt, un man tā lieta labi vedās. Vēlāk, izpētot dzimtas saknes, uzzināju, ka mans Apšukalnu vectēvs bijis skroderis, kas gluži kā Dūdars no Skroderdienām Silmačos braucis pa mājām, ņemot līdzi vijoli. Viņš šuva uzvalkus, kleitas un spēlēja. Tad nu saprotams, kāpēc man šūšana padodas.»
Kad Māra beidza Natālijas Draudziņas vidusskolu, viņai uzdāvināja šujmašīnu. Tolaik veikalos ne audumus varēja dabūt, ne skaistus apģērbus. Vēlāk, kad auga meita Agnese, gribējās viņu skaisti apģērbt, arī pašai vajadzēja koncerttērpus. Māra dabūja žurnāla Burda piegrieztnes, kombinēja, diedza, lika auduma gabaliņus kopā, un viss tā smuki sanāca: «Agrāk šūšana man bija kā vaļasprieks, tagad no pensijas, kad samaksāju par dzīvokli, pāri paliek kādi 40 eiro. Koncerti un šūšana man palīdz savilkt galus kopā. Piemēram, man steidzami jāmaina ūdensskaitītāji, bet dzīvoklī ir veseli četri. Ar pensiju vien to būtu grūti izdarīt.»
Ir uz ko tiekties
Dziedāt Mārai patīk joprojām. Ar īpašu gaišumu viņa atceras pērn notikušo koncertu Bērzaunes evaņģēliski luteriskajā baznīcā: «Pirms kara baznīcā duetā dziedāja mūsu vecāki. Kara laikā dievnams tika sagrauts. Par draudzes līdzekļiem 2006. gadā to atjaunoja, un pērn septembrī baznīcā notika mans un Kristapa koncerts. Pēc tam kļuva viegli ap sirdi. Pēc koncerta cilvēki nāca klāt, atcerējās manus vecākus un teica paldies.»
Tagad Māra koncertē kopā ar pianistu un komponistu Hariju Užānu. Nesen viņa dziedāja klausītājiem Zaķumuižā: «Pēc koncerta manas paaudzes klausītāji teica - nezinājuši, ka es vēl dziedot.» Krustdēls Kristaps apsolījis, ka rudenī sarīkos Mārai jubilejas solokoncertu Mārupes kultūras namā. Ir uz ko tiekties. Koncertā viņa noteikti dziedās arī Kristapa veltījumu krustmātei Manas dzīves dienas. Pirmo reizi dziesma skanēs jau Kristapa jubilejas koncertā 40. takts Kongresu namā 22. maijā. Mārai tagad ir jauns vaļasprieks un sirds āķītis - mazmeitiņa Elizabete, kura piedzimusi šī gada martā. Māra meitai palīdz, rūpējoties par Elizabeti: «Kad pasaulē nāca Agnese, cilvēki teica, ka metīšu mieru dziedāšanai, gribēšu vairāk laika pavadīt ar savu bērnu, bet tā nenotika. Toreiz visu laiku rāvos dziedāt, bet tagad stundām ilgi skatos mazmeitā kā brīnumā. Drīz kopā ar Elizabeti izdziedāsim visu manu repertuāru.» Māra pasmaida, kad jautāju, kā dziedātāja uztur formu. «Vienīgais, ko daru, - es negaužos. Nevingroju, diezgan maz kustos. Par diētu nedomāju. Tiesa, pēdējā laikā esmu sākusi gardi gatavot ēst, jo tagad ir daudz labu ēdienu žurnālu. Pirms dažiem gadiem mēģināju badoties - tikai ar minerālūdeni Boržomi un mežrozīšu tēju īsā laikā zaudēju 14 kilogramu! Tagad pieņemu sevi tādu, kāda esmu. Esmu dziedājusi visu mūžu un ceru, ka varēšu to darīt vēl ilgi, jo spēks un varēšana man ir.»