«ZZS vietā es arī ņemtu šo ministriju pirms vēlēšanām, jo tā ir iespēja vājināt Vienotību,» Dienai sacīja A. Pabriks. Otrdien vakarā kļuva zināms, ka pēc sarunām ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) premjera kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība) plāno viņu aicināt arī jaunajā valdībā.
ZZS otrdien pievakarē pēc nelielas pauzes piekrita Vienotības piedāvājumam, jo atbildība par Aizsardzības ministriju tai ir jauns izaicinājums, Dienai teica ZZS līderis Uldis Augulis. Viņš uzsvēra, ka partija vēlas būt valdībā un tāpēc tai ir jābūt gatavai arī kompromisiem. Aizsardzības ministra amatam ZZS varētu deleģēt Raimondu Vējoni. ZZS līderi gan sapinās savā argumentācijā, ar kuru iepriekš skaidroja atteikšanos no Izglītības un zinātnes ministrijas. Otrdien ZZS vadība atskārta, ka, atrunājoties ar profesionālu ministru kandidātu nepietiekamību, ir aizskāruši savus kolēģus, kas ar šo darbu savulaik jau tikuši galā. Jaunā motivācija bija tuvāk patiesībai - ZZS negrib uzņemties atbildību par izglītības nozari, jo nevar solīt pedagogu algām finansējumu, ko varēs izdarīt tikai tas politiskais spēks, kuram ir premjera un finanšu ministra amati. Jaunajā piedāvājumā Izglītības un zinātnes ministriju varētu vadīt Vienotības pārstāve Ina Druviete.
Sarunas par ministru kandidātiem koalīcijā gan sāksies tikai tad, kad partijas būs vienojušās par ministriju sadalījumu. Paredzams, ka arī te partnerus sagaida viens pārbaudījums, par ko Diena jau rakstīja - Vienotība varētu aicināt Reformu partiju ekonomikas ministra amatam deleģēt nevis Danielu Pavļutu, bet gan Vjačeslavu Dombrovski. RP līderis Edmunds Demiters tādā gadījumā sagaida skaidru pamatojumu. Līdz otrdienai neviens viņam nebija izteicis šādu priekšlikumu.
Sabiedrībā atbalstīts aizsardzības ministrs būtu zināms resurss Vienotībai Saeimas vēlēšanu kampaņā, pirms kuras gan ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Tajās A. Pabriks plāno startēt. Tas bija viens no iemesliem, ko Vienotības vadība minēja kā argumentu amata atdošanai ZZS. Partijas līdere Solvita Āboltiņa valdes sēdē teikusi, ka pēc vairākiem krēsliem nevarot tīkot. No citu politisko spēku puses dzirdēts pieļāvums, ka Vienotība varbūt kompensēs A. Pabrikam zaudēto amatu ar labāku vietu kandidātu sarakstā uz EP. Tajā ar pirmo numuru, visticamāk, startēs premjers Valdis Dombrovskis, aiz kura varētu būt EP deputāte Sandra Kalniete. A. Pabrika iesaistīšanās cīņā palielinās iekšējo konkurenci. Viņa izredzes nevar vērtēt par zemu - kad vasaras nogalē Diena aptaujāja vietējos līderus par politiķiem, kuri visbiežāk apmeklē pašvaldības, A. Pabriks bija viens no biežāk minētajiem.
«Man patīk spēlēt šahu un patīk loģika, bet šeit es nekādu loģiku neredzu,» sacīja A. Pabriks par aizsardzības ministra nomaiņu uz nepilniem desmit mēnešiem izveidotā valdībā. Viņam, tāpat kā V. Dombrovskim un arī labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kura arī nebūs jaunajā valdībā, ir iespēja atjaunot Saeimas deputāta mandātu. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kuram gan ir ierobežotas iespējas komentēt valdības veidošanu (to drīkst tikai V. Dombrovskis un S. Āboltiņa), uzskata, ka, paplašinot koalīciju, Vienotībai bija no kaut kā jāatsakās. «Mēs nevaram veidot klibu valdību ar nervoziem partneriem. Tagad ir iespēja iegūt stabilitāti un pēcvēlēšanu jaunās koalīcijas spoguli,» sacīja Dz. Zaķis. Mērķis ir izveidot koalīciju ilgākam laikam, ne tikai deviņiem mēnešiem.