Par MOSE dēvētās pretplūdu aizsardzības sistēmas būve aizsākta jau pirms desmit gadiem, taču darbi ekonomiskās krīzes dēļ ievērojami aizkavējušies. Tagad pretplūdu sistēmu paredzēts pabeigt 2016. gadā, un kopumā to veidos 78 pretplūdu barjeras. Katra barjera sver 300 tonnu.
Barjeras plūdu sezonas laikā tiks paceltas, lai aizturētu Adrijas jūras ūdeņus. Tās plānots izmantot tad, kad plūdu ūdeņi draudētu pārsniegt 1,1 metra atzīmi, un spētu pasargāt Venēciju no līdz pat trīs metru augstiem plūdu ūdeņiem. Jānorāda, ka līdz šim lielākajos fiksētajos plūdos ūdens līmenis pilsētā pacēlās līdz 1,94 metriem.
«Pilsētas ieguvums būs tas, ka vairs nebūs plūdu un ēku pirmie stāvi, kas parasti tiek applūdināti un tādējādi arī bojāti, būs pasargāti,» laikraksts The Daily Telegraph citēja par projektu atbildīgās institūcijas Consorzio Venezia Nuova izpilddirektoru Hermesu Redi.
Līdz šim MOSE projekts izmaksājis jau vairāk nekā septiņus miljardus eiro (4,92 miljardi latu), un kritiķi nesaudzīgi pārmetuši, ka iekavētās pretplūdu barjeras būve ir pārāk dārga, turklāt neesot pierādījumu, ka sistēma spēšot pasargāt pilsētu.
Plūdi, ko itāļi dēvē par acqua alta, Venēcijā ik rudeni ir ierasta parādība, tomēr pēdējos gados kļuvuši par arvien nopietnāku problēmu. Pagājušā gada rudenī ūdens līmenis Venēcijā pacēlās līdz pat 1,5 metru atzīmei. Vietējā vara plūdu pastiprināšanos saista ar klimata izmaiņām, turklāt jānorāda, ka XX gadsimta vidū pilsēta iegrimusi par aptuveni 23 centimetriem.
Vislielākais posts pilsētu piemeklēja 1966. gadā, kad ūdens līmenis pacēlās līdz 1,94 metriem. Toreiz 80% pilsētas slīga ūdenī un bez pajumtes palika ap 5000 cilvēku. Tolaik daudzi venēcieši izvēlējās pamest pilsētu un pārcelties uz dzīvi kādā sausākā vietā.