Veloceliņa Daugavas krastmalā jaunizveidotais posms stiepsies līdz Krasta ielai, Amserv motors ēkai, bet tālāk velobraucēji varēs izmantot jau esošo infrastruktūru. Tiks domāts par to, lai velosipēdisti var pārvietoties Ķengaraga virzienā tālāk pa pašlaik esošo vienvirziena ielu un nokļūtu uz Krasta ielas ietvēm, neizmantojot brauktuvi, Dienai pastāstīja Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta Transporta būvju plānošanas pārvaldes pārstāvis Jānis Andiņš. Nedēļas laikā iecerēts pabeigt asfaltēšanas darbus, bet pilnībā veloceliņu varēs izmantot pēc mēneša. Šī veloceļa posma būvniecības izmaksas, ieskaitot projekta izstrādi, ir 55 000 latu, informēja RD Satiksmes departamentā.
Galvaspilsētā pagājušajā mēnesī atklāja Zaļo veloceliņu, šogad tāds izbūvēts arī satiksmes mezgla K. Valdemāra un Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas ietvaros. Vēl jaunus veloceļus plānots veidot maršrutos Imanta-Bolderāja, Velmīlgrāvis-Vecāķi, Centrs-Ziepniekkalns un Centrs-Dārziņi, bet citus veloceliņus vairs nebūvēs, tā vietā izvēloties lētāku risinājumu - velojoslas. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) atzīst, ka veloceliņu skaits ir nepietiekams, taču to būvniecība ir dārgs un laikietilpīgs process, turklāt daudzās Rīgas centra ielās atsevišķu veloceliņu izbūve nav iespējama un paši velobraucēji izmanto brauktuves. Tāpēc «nākamajā gadā sāksies velojoslu ieviešana centra ielās, paralēli turpinot izpēti to izveidošanai lielākajās ielās ārpus centra», sola pašvaldības vadītājs. Lai to varētu izdarīt, RD gan vēl jāiesniedz priekšlikumi Satiksmes ministrijai normatīvo aktu pilnveidošanai, jo pašlaik tie neparedz velojoslu veidošanu un ar tām saistīto satiksmes regulējumu. Rīgā šopavasar jau eksperimentālā kārtā izveidoja velojoslas trīs centra ielās - Elizabetes, Lāčplēša un Dzirnavu, iezīmējot tās ar gaiši zilām velosipēdu piktogrammām. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks gan to sauc par neveiksmīgu eksperimentu, jo slikti saredzamās zilās krāsas piktogrammas ignorē gan velobraucēji, gan autovadītāji. Veloinfrastruktūras attīstībai galvaspilsētā iecerēts izveidot īpašu darba grupu, pastāstīja arhitekts pilsētplānotājs Toms Kokins, kas varētu izstrādāt priekšlikumus par labi saskatāmu, autobraucēju respektētu un velobraucējiem drošu velojoslu tīkla izveidi pilsētas centrā, kā arī izstrādāt stratēģiju veloinfrastruktūras uzlabošanai Rīgā.