CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa informē: 10% aptaujāto norādījuši, ka vēlēšanās nav piedalījušies, jo tobrīd neatradās dzīvesvietā.
Vienlaikus izplatītākais iemesls, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, joprojām bijusi apziņa, ka piedalīšanās vēlēšanās ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamato trešā daļa jeb 37% aptaujāto, kuri vēlēšanās piedalījās. Citi populārākie iemesli dalībai pašvaldību vēlēšanās bijuši vēlme atbalstīt noteiktu partiju vai kandidātu - 20%, vēlme ietekmēt pašvaldības nākotni - 12% - un cerība uz labāku nākotni - 10%.
Pētījuma dati liecina, ka noteicošie iemesli dalībai vēlēšanās Latvijā joprojām ir motivācija un interese, nevis noteikti vēlēšanu nosacījumi, piemēram, vēlētāju sarakstu lietošana iecirkņos, uzskata CVK.
Vēlētāju aptauja arī atklājusi, ka biežāk nekā citi šā gada pašvaldību vēlēšanās nav piedalījušies jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīrieši, vēlētāji ar pamatizglītību, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī vēlētāji pilsētās, izņemot Rīgu.
Savukārt starp vēlētājiem, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās, aktīvākie balsotāji atrodami vecuma grupā virs 55 gadiem. Tāpat pašvaldību vēlēšanās aktīvāk piedalījušies vēlētāji ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, vēlētāji ar vidējiem vai augstiem ienākumiem un vēlētāji Rīgā.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika šā gada 1. jūnijā, un tajās piedalījās tikai 46% balsstiesīgo pilsoņu.
LETA