Pāri nereģistrē attiecības
Kā atzīmē FM, jau tagad personām ar valsts amatpersonas statusu likumā noteikta īpaša atbildība un atklātība sabiedrības priekšā - ikgadējā deklarācijā papildus rocībai jānorāda laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdi. Tas atsevišķās situācijās ļauj izkontrolēt, vai pieņemtos lēmumus neietekmē radniecīgās saites un personiskā interese gūt materiālu vai citādu labumu.
Tomēr līdzīgi esot arī, kad persona ilgāku laiku ir ar kādu nereģistrētās attiecībās, veidojot saimniecību un savienotas ekonomiskās intereses. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins atzīmē, ka vairākkārt no medijiem ir dzirdēts par gadījumiem, ka cilvēki, kas ir attiecībās, nonāk situācijā, kurā, ja viņus vienotu laulības saites, būtu redzams interešu konflikts, piemēram, dalība iepirkumos vai prēmiju izrakstīšana partnerim.
Regulējuma noteikšana patlaban esot īpaši svarīga, jo kopdzīves forma, kad pāris dzīvo kopā, audzina bērnus, bet nesalaulājas, kļūstot arvien izplatītāka. «Ārpus laulības dzimušo bērnu skaits šobrīd ir aptuveni 40 procentu. No tā var secināt, ka tādu pāru skaits ir pietiekami liels,» paskaidro I. Šņucins. Lai gan juridiski konkrētajām attiecībām nav spēka, faktiski tās esot tieši tādas pašas kā laulība.
Ieviesīs, bet nekontrolēs
Loģisks jautājums šajā gadījumā ir par to, vai grozījumi attiecas arī uz homoseksuāliem pāriem - kā zināms, valdībā atrodas dažādas seksuālās orientācijas cilvēki, un interešu konfliktā var nonāk jebkurš. FM gan domā citādi: «Priekšlikums skar tikai tās attiecības, kas attiecināmas uz laulībām - pastāv vairāk nekā gadu, ir kopīga saimniecība, kopīgas ekonomiskas intereses. Laulības definīcija ir noteikta Satversmē, un šis likums Satversmi negrozīs.» Būtībā sanāk, ka homoseksuāla pāra korupcijas riskus šobrīd neviens neplāno kontrolēt.
Patiesībā vispār nav skaidru kontroles mehānismu - kas gribēs, tas norādīs. «Arī pašlaik ne viss tiek deklarēts, kas būtu jādeklarē. Pārbaude lielā mērā veidojas no tā, ka attiecīgā informācija ir pieejama plašam sabiedrības lokam, kas var norādīt uz nepilnībām,» stāsta valsts sekretāra vietnieks. Tomēr citāda situācija būšot tad, ja atklāts kāds pārkāpums un sākts kriminālprocess, - tad tas, ka nav norādīts partneris, būs pierādāms dažādiem izmeklēšanas instrumentiem, tostarp liecībām.
I. Šņucins atzīst, ka ir virkne jautājumu, kas pašlaik ir neskaidri, taču pēc grozījumu izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē notiks publiskā apspriešana, kurā ikviens tiesīgs iesniegt savus priekšlikumus. Piemēram, izskanējusi doma, ka situāciju uzlabot ļautu Kopdzīves likums vai atļauja laulāties homoseksuāliem pāriem, taču šobrīd projekts tiek balstīts uz spēkā esošo normatīvo regulējumu.
Likuma grozījumos ir arī citi priekšlikumi. Piemēram, lai mazinātu iespēju amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts liegums uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Bet par darījumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs jāinformē mēneša laikā, negaidot ikgadējo deklarāciju, kā tas bija līdz šim. Iepriekš pieminētā norma iekļauta, jo, nogaidot gadu, informācija pie kontrolējošajām iestādēm nonāk novēloti.
Uz 2016. gada 1. jūliju Latvijā bija 65 240 valsts amatpersonu, uz kurām attieksies konkrētās izmaiņas.Grozījumi tapuši sadarbībā ar VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Plānots, ka tos jāveic līdz šā gada 31. decembrim.