Lasot Māra Kučinska valdības deklarāciju, uzmanību piesaista solījums: «Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu.» «Izvērtēt», protams, nav jālasa kā «reformēt», tomēr vairāku ministru, to vidū ar nodokļu jomu cieši saistītās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, izteikumi liek domāt, ka nodokļu sistēmas izvērtēšanas mērķis ir izstrādāt un īstenot šīs sistēmas reformas. Par to mudina domāt arī vēl viens deklarācijas solījums: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.» Vienkāršāk sakot, valdība netieši pieļauj iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšanu.
Par šādu perspektīvu sajūsmā varētu gavilēt gan darba devēji, gan darba ņēmēji, un it īpaši visi, kas regulāri uzsver, ka mūsu valsts tautsaimniecības nelaimēs - sākot ar ēnu ekonomiku un beidzot ar grūtībām atrast erudītus darbiniekus - vainojams augstais darbaspēka nodokļu slogs. Turklāt pilnīgi bez ironijas jāatzīst, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā tiešām nav zems. Te uzmanības vērts ir kādreizējā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska norādītais - esošais darbaspēka nodokļu slogs it īpaši neizdevīgs ir uzņēmumiem, kuros «lielākas izmaksas ir par cilvēkkapitālu, - informācijas tehnoloģijās, zinātnē, profesionālajos un finanšu pakalpojumos». (Diena, 18.02.) Turklāt ekonomikas eksperti pauduši, ka tautsaimniecības izaugsmei tieši šādi uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi.
Tomēr deklarācijā minētajos solījumos ietverti arī riski. Viens no tiem saistīts ar to, ka izvērtēt visu nodokļu sistēmu ir tik plašs darbalauks, ka draud ar kāda bijušā izglītības un zinātnes ministra kļūdas atkārtošanu, sākot vienlaikus reformēt tik daudzus dažādus sistēmas elementus, ka racionāla reformu īstenošana izvēršas visai sarežģīti. Otrs risks saistīts ar pretreakciju nodokļu izmaiņām. Ideja mazināt IIN zemāk par 23% nav jauna, savulaik tā jau tika virzīta, bet sastapās ar asu pretestību, ko pauda pašvaldības. Vēl pērnā gada beigās tieši nerealizētais solījums par radikālāku IIN mazināšanu uzņēmēju vidē tika minēts kā piemērs tam, ka Latvijā ir neprognozējama nodokļu politika. Tagad valdība sola veidot «līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku». Jācer, ka tā notiks un nodokļu sloga pārnešana prom no darbaspēka nodokļiem nepaliks politiskās folkloras «kā var nesolīt» līmenī. Gribētos arī cerēt, ka minētās idejas atbalstītājiem būs spēcīgi argumenti un liela psiholoģiskā noturība, lai nepadotos, satopoties ar oponentu iebildumiem, jo naivi būtu domāt, ka iebildumu nebūs.