Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Vajag nozares ar lielu pievienoto vērtību

Latvija darba ražīguma ziņā ar 8,2 punktiem ievērojami atpaliek ne tikai no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja - 32 punkti, bet arī no Lietuvas - 10,3 punkti un Igaunijas - 11,2 punkti. Iemesls ir mūsu tautsaimniecības struktūra, kurā dominē nozares ar zemu vai vidēju pievienoto vērtību.

Zems darba ražīgums savukārt nozīmē zemu darba samaksu, jo, tiklīdz algas iet pa priekšu produktivitātes kāpumam, rodas tā dēvētais burbulis un augsta inflācija. Šādu situāciju Latvija piedzīvoja tā sauktajos treknajos gados - 2005. un 2006. gadā. Līdz ar to Latvija no zemo ienākumu slazda var izrauties, tikai kāpinot darba ražīgumu, uzskata ekonomikas eksperti.

Mašīnas, nevis zeķes

Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis: lai paaugstinātu darba ražīgumu un vairotu nozaru pievienoto vērtību, svarīgas ir investīcijas modernās tehnoloģijās, ieguldījumi zinātnē un attīstībā, kā arī darbaspēka kvalifikācijas vairošana.

Nereti, dzirdot, ka algas nevar paaugstināt, jo nav atbilstošas produktivitātes, cilvēki satraucas un domā: «Vai tad mums vajadzētu strādāt vēl garākas darba stundas, vai tad sētniekam ir divreiz ātrāk jāslauka iela?»

SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka produktivitātei nav nekāda sakara nedz ar nostrādātajām darba stundām, nedz ātrumu. «Produktivitātes kāpināšanā izšķiroši svarīga ir saražotās produkcijas pievienotā vērtība. Strādājot desmit stundu ar novecojošām tehnoloģijām, darba ražīgums būs zemāks, nekā strādājot tikai trīs stundas, bet ar jaunākajām tehnoloģijām,» skaidro E. Rudzītis. Tāpat darba produktivitāte būs zemāka, astoņas stundas ar rokām liekot zivis kārbiņās, nevis trīs stundas nodarbojoties ar datorprogrammēšanu.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs par galvenajiem iemesliem Latvijas zemajam darba ražīgumam min plašu roku darba izplatību un novecojušās ražošanas iekārtas, kā arī strādājošo nepietiekami augsto izglītības kvalitāti un salīdzinājumā zemo veselīgas dzīves ilgumu, kā arī zema darba ražīguma nozaru pārsvaru tautsaimniecības struktūrā. «Pat ja Latvijā ražo zeķes tikpat produktīvi kā Vācijā, šīs valsts darba ražīguma vidējo līmeni un līdz ar to arī ienākumu vidējo līmeni mēs nevaram sasniegt tādēļ, ka zeķu ražošana aizņem pārāk lielu īpatsvaru mūsu ražošanā. Ja Vācija pārsvarā ražo automašīnas, bet mēs - zeķes, nevaram gaidīt, ka mūsu darba ražīgums un līdz ar to ienākumi būs tādi paši kā Vācijā,» skaidro ekonomists.

Nepietiekama kvalifikācija

O. Krasnopjorovs gan prognozē, ka produktivitāte nākotnē varētu pieaugt, jo mainīsies tautsaimniecības struktūra par labu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Tam priekšnoteikumi ir stabila makroekonomiskā politika, kā arī tiesu, policijas un KNAB stiprināšana, jo tā tiktu mazināta ēnu ekonomika un korupcija, kas ir nozīmīgs šķērslis investoru vēlmei ieguldīt Latvijā. Jautāts, vai produktivitātes kāpināšana pārsvarā ir valsts vai uzņēmēju rokās, O. Krasnopjorovs bilst, ka gan valsts, gan privātā sektora rokās. «Infrastruktūras uzlabošana ir valsts pārziņā, tam novirzot pietiekamu daļu no valsts budžeta un ES fondiem. Arī cilvēkkapitāla (izglītības kvalitātes, veselības, zinātnes) nostiprināšanai svarīga ir valsts politika. Taču tautsaimniecības struktūra - vai ražosim zeķes vai automobiļus - gan ir uzņēmēju rokās. Bet šo izvēli lielā mērā nosaka fiziskā kapitāla un cilvēkkapitāla nodrošinājums tautsaimniecībā,» skaidro ekonomists.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atzīst, lai gan pastāv ievērojamas atšķirības starp dažādiem uzņēmumiem, tomēr, saskaņā ar VID datiem, 2012. gadā vairāk nekā 500 nozares uzņēmumu nav spējuši radīt lielāku gada apgrozījumu par 10 000 latu. Taču viņš arī norāda uz moderno tehnoloģiju lielo lomu produktivitātes kāpināšanā: «Lielajās Latvijas zāģētavās un rūpnīcās pēdējos gados veiktas lielas investīcijas iekārtās, līdz ar to dažreiz tās ir pat modernākas nekā konkurentiem Eiropā. Bet klasisko guļbaļķu ēku ražošanā joprojām piemēro klasiskās ražošanas, drīzāk pat amatniecības, tehnoloģijas, tādēļ šādi produkti top salīdzinoši lēni.»

K. Klauss arī atzīst, ja salīdzina vidējo «sakārtoto» uzņēmumu Latvijā ar tādu pašu Ziemeļvalstīs vai valstīs, kuru iedzīvotāji runā vācu valodā, produkcijas izlaide Latvijā būs zemāka. Galvenie iemesli - nav pabeigta tehnoloģiskā modernizācija un ir nepietiekama darbinieku kvalifikācija. Lai situāciju uzlabotu, kokrūpniecības uzņēmumi ar ES struktūrfondu projektu palīdzību darbinieku apmācībās jau ieguldījuši pāris miljonus eiro. Savukārt plānotās investīcijas jaunās iekārtās 2014. gadā visticamāk pārsniegs 100 miljonu eiro.

Nodokļu ietekme

Jāteic, ka darba produktivitāte svarīga ir ražojošajām nozarēm, par to tiešā veidā nevar runāt pakalpojumu nozarēs. To apliecina arī viesnīcu asociācijas prezidents Jānis Vālodze. «Viesnīcu biznesā mēs nevaram tiešā veidā rēķināt darba produktivitāti, jo viesnīcas recepcijā darbiniekiem jābūt visu diennakti neatkarīgi no tā, vai viesnīcā ienāk 10 vai 100 cilvēku dienā. Ārzemēs dažas lielās viesnīcu ķēdes, lai ietaupītu līdzekļus, viesiem piedāvā pašreģistrācijas sistēmu. Taču to noteikti nepārņems visas viesnīcas, jo tas ir pretēji būtībai - lai viesis justos kā mājās, kur viņš tiek aprūpēts.»

Arī E. Rudzītis norāda, ka pakalpojumu nozarē nevar tiešā veidā runāt par darba ražīgumu, bet gan drīzāk par procesu optimizāciju: «Ir svarīgi aprēķināt un pareizi vadīt klientu plūsmu, lai nerastos sastrēgumi.»

Vērtējot uzņēmēju vēlmi ieguldīt naudu produktivitātes vairošanā un «nebraukšanu» uz zemo darbinieku algu rēķina, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone bilst: «Darba devēji ir dažādi - gan tādi, kas orientējas uz zemo algu sektoru, gan arī tādi, kuri ir gatavi investēt arī augstākas pievienotās vērtības sektoros. Ja valsts īpaši grib, lai straujāk attīstītos augstākas pievienotās vērtības sektori, jāveic selektīva darba nodokļu sloga samazināšana augstāk atalgotajos sektoros. Lai gan ilgtermiņā šāds modelis veicinātu kopējo valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos un nabadzības mazināšanos, tas nav tik vienkārši izdarāms.»

Noraidošs gan ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šnucins: «Nav paredzēts, ka nodokļu maksātāji ar augstākiem ienākumiem maksātu mazākus nodokļus nekā pārējie. Par valsts atbalstu - jāmin, ka ar 2014. gada vidu stāsies spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pētniecībai un attīstībai, kas ļaus iesaistītā zinātniskā personāla izmaksas norakstīt pat trīskāršā apmērā.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?