Eiropas Parlaments pavasarī pēc gadiem ilgām diskusijām pieņēma direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, kas nozīmē, ka katra ES dalībvalsts izveido aviopasažieru datu reģistru, kurā glabā informāciju par ceļotājiem. Tehniski datubāzes nākotnē būtu jāizvieto uz vienotas platformas, lai dati par pasažieriem, kas ceļo ārpus Šengenas zonas, automātiski tiktu nodoti pasažieru informācijas nodaļām katrā dalībvalstī. Pēc tiesībsargājošo iestāžu pieprasījuma varētu tikt izsniegti arī dati par iekšējiem lidojumiem. Šāda informācijas apmaiņa ļaušot sekot pasažieru plūsmai un, iespējams, izskaitļot potenciālos teroristus.
R. Kozlovskis apgalvo, ka tas gan nekādi neietekmēs pašus ceļotājus - viņiem nebūs jāveic nekādas papildu darbības. Informācija, kas nonāks reģistrā, ir tā pati, ko pasažieri jau šobrīd sniedz aviokompānijām. Latvijā atbilstošs likumprojekts patlaban apstiprināts valdībā, bet par to vēl jālemj Saeimai un tas varētu notikt rudenī.
Likumprojektā teikts, ka reģistrā iekļautās ziņas uzglabās piecus gadus, pēc šī termiņa beigām attiecīgos pasažieru datus no reģistra automātiski dzēsīs. Ar prokurora akceptu piekļūt informācijai varēs Valsts policija, Militārā policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, prokuratūras iestādes, kā arī tiesas. Taču saņemt un apstrādāt datus varēs vienīgi tad, ja būs pamats uzskatīt, ka tie var palīdzēt novērst, atklāt vai pierādīt konkrētu smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Ministrs norāda, ka jau tagad sadarbība starp ES drošības dienestiem ir laba, taču jāuzlabo arī citu jau esošo datubāžu efektivitāte. Piemēram, patlaban dažādas informācijas apmaiņa notiek pēc pieprasījuma, kas reizēm var aizņemt pat vairākas dienas. Ja datubāzes būtu uz vienotas platformas, piekļuve informācijai būtu krietni ērtāka.
Pēdējos gados veikti uzlabojumi arī pašu lidostu drošībā, gan piesaistot lielākus cilvēku resursus, gan ieviešot jaunas tehnoloģijas. Piemēram, Civilās aviācijas aģentūras pārstāve Dace Reichmane kā vienu no pēdējo gadu jaunievedumiem lidostā Rīga min aparatūru, kas ļauj precīzi noteikt sprāgstvielu daļiņu atrašanos uz pasažiera rokām un/vai bagāžas, ļaujot identificēt, vai viņš nav bijis saskarē ar bīstamām vielām. Savukārt R. Kozlovskis atgādina, ka, ja valstī paaugstinātos terorisma draudu līmenis, pārbaudes lidostā sāktos vēl pirms ieejas termināļos, kā tas bija arī Austrumu partnerības samita laikā. Kopumā drošība Rīgas lidostā pēdējos gados esot krietni uzlabojusies, taču šīs tēmas jautājumu loks ir pietiekami plašs, lai nākotnē sagaidītu arī citus jaunievedumus.