Ukraina, tāpat kā vēl viena bijusī Padomju Savienības republika Moldova, kuru Krievija arī vēlas paturēt pašpasludinātajā «ietekmes sfērā», ir stingri deklarējusi, ka parakstīs ekonomiskās sadarbības līgumu ar ES novembrī gaidāmajā ES un Austrumu partnerības programmas valstu samitā Viļņā.
Putina brīdinājums
Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins, pagājušajā nedēļā uzstājoties diskusiju kluba Valdaja rīkotajā ikgadējā konferencē, sacīja, ka kaimiņvalsts Ukraina ir neatkarīga zeme, kas pati var izvēlēties sabiedrotos. Tajā pašā laikā viņš neslēpa nepatiku pret Kijevas lēmumu parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES.
Kremļa saimnieks norādīja, ka ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības zonas izveide nozīmētu masveidīgu lētu Eiropas preču ieplūšanu Ukrainā, bet pēc tam tās tiktu reeksportētas uz Muitas savienību, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna, radot zaudējumus vietējiem ražotājiem.
V. Putins brīdināja, ka Krievijai nāksies ieviest pretpasākumus. «Mums kaut kā vajadzēs aizsargāt savu tirgu, ieviest aizsardzības mehānismus. Mēs jums to sakām laikus, skaidri un atklāti,» Krievijas prezidentu citē RIA No-vosti.
Viņš aicināja Ukrainu pievienoties Muitas savienībai, kas došot daudz lielāku labumu Ukrainai nekā ciešāka ekonomiskā sadarbība ar ES. «Mēs varētu apkopot spēkus, lai ar ES runātu par izdevīgākiem tirdzniecības nosacījumiem,» sacīja V. Putins. «Bet kādi būs Ukrainas ieguvumi, ar ES parakstot asociācijas līgumu un atverot tirgu? Jā, tas padarīs Ukrainas ekonomiku liberālāku. Bet vai tā spēs tikt galā ar tādu liberālismu? Es nezinu.»
Maskava jau ir nodemonstrējusi, ka var ne tikai runāt, bet arī rīkoties. Augusta beigās Krievija nedēļu veica pastiprinātas muitas kontroles Ukrainas importam, uz robežas radot garas smago automašīnu un kravas vilcienu rindas un faktiski apturot Ukrainas eksportu uz Krieviju. Pēc pārbaužu atcelšanas V. Putina padomnieks Sergejs Glazajevs paziņoja, ka tas ir bijis Maskavas brīdinājums Ukrainai.
Timošenko jautājums
Neskatoties uz Krievijas iebildumiem, Ukrainas valdība ir apstiprinājusi Kijevas un Briseles vienošanos, ko formāli paredzēts parakstīt novembra beigās notiekošajā sanāksmē Viļņā.
Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs uzskata, ka asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums ar ES ir vēsturisks, jo tā esot valsts iespēja izveidot spēcīgu ekonomiku un nodrošināt iedzīvotājiem augstus dzīves standartus. «Mēs visi vēlamies tīru gaisu un ūdeni, drošu pārtiku, labu izglītību saviem bērniem, modernu medicīnu, tiesiskumu,» paziņojis M. Azarovs. «Tās nav abstraktas lietas, bet standarti un noteikumi, kas ir spēkā ES.»
Tomēr ES vēl nesteidzas paziņot, ka Viļņā līgums patiešām tiks parakstīts. Lai gan Brisele ir nosodījusi Maskavas centienus kavēt Ukrainas tuvināšanos ar ES, tā uzskata, ka Ukrainai vēl daudz jāpaveic, lai uzlabotu cilvēktiesību stāvokli un izskaustu selektīvu tiesu darbību - kā gadījumā ar bijušās premjerministres un pašreizējā prezidenta Viktora Janukoviča oponentes Jūlijas Timošenko notiesāšanu.
ES ir aicinājusi Ukrainas valdību atbrīvot J. Timošenko un ļaut viņai doties uz Vāciju, kuras valdība ir piedāvājusi viņai nodrošināt medicīnisko aprūpi, jo bijušajai Ukrainas premjerei ir nopietnas muguras problēmas. ES Ārlietu komisijas vadītājs Elmars Broks ir izteicies, ka J. Timošenko atbrīvošana ir galvenais priekšnoteikums, lai Viļņā parakstītu Ukrainas un ES asociācijas līgumu.
V. Janukovičs piektdien sacīja, ka nevar atbildēt, vai viņa politiskā oponente līdz Viļņas samitam tiks atbrīvota, bet piebilda, ka «tiekot meklēti veidi, kā atrisināt šo ļoti sarežģīto jautājumu.»