Saskaņā ar prasībām dzelzs saturam dzeramajā ūdenī nevajadzētu pārsniegt 0,2 mg/l, bet Rīgā tas vidēji ir 0,3 mg/l, Dienai pastāstīja Rīgas ūdens (RŪ) Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Silvija Renita Pastare. Savukārt mangānam atļautā vērtība ir 0,05 mg/l, bet no pazemes ūdensgūtves Baltezers-Zaķumuiža ņemtajā ūdenī tā saturs ir 0,2 mg/l, kas četras reizes pārsniedz esošās normas. Šī problēma līdz šim nav risināta tāpēc, ka tam nepieciešami lieli finanšu resursi, pamatoja S. R. Pastare. Tāpat pagaidām uzņēmums ir saņēmis atļauju šādu ūdeni klientiem piegādāt vienīgi ar nosacījumu, ka līdz 2015. gada vidum RŪ jānodrošina prasībām atbilstoša dzeramā ūdens kvalitāte. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama īpaša attīrīšanas un sagatavošanas stacijas izbūve. Rīgas iedzīvotāju vajadzībām ūdeni ņem no Daugavas, ar ko apgādā Pārdaugavā un Ķengaragā dzīvojošos, kā arī no Baltezera pazemes ūdens gūtvēm - to dzer Juglā, Teikā, Purvciemā, Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī. Centrā atkarībā no spiediena var būt jaukts ūdens - dažkārt no Daugavas, citreiz no pazemes. Tieši no zemes dzīlēm iegūtajā ūdenī ir dabiski paaugstināts dzelzs un mangāna saturs. Izņemot dzelzi un mangānu un ar tiem saistīto duļķainību, visi pārējie kvalitātes rādītāji atbilst prasībām, piebilda S. R. Pastare.
Veselību neapdraud
Mangāns un dzelzs ietekmē ūdens garšu un izskatu, un tajā var veidoties melnas vai rūsas krāsas nogulsnes, taču tādā līmenī, kāds tas ir Rīgas ūdenim, iedzīvotāju veselību tas nekādi neietekmē, arī ilgstoši lietojot, norādīja Veselības inspekcijas (VI) Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. Citviet Latvijā arī ir problēmas ar paaugstinātu dzelzs, mangāna, amonija, sulfātu un hlorīdu saturu, un, lai gan «būtisku tiešu kaitējumu veselībai tas nerada», vēlreiz uzsver VI speciāliste, tas ietekmē ūdens krāsu, garšu, smaržu, var radīt duļķainību. Kopumā situācija Latvijā no 2004. līdz 2012. gadam ir strauji uzlabojusies, un neatbilstības samazinājušās no 70% uz 30%. Mikrobioloģiskā kvalitāte ir neatbilstoša līdz 5% gadījumu, galvenokārt šādas problēmas konstatē mazās ūdensapgādes sistēmās, lielajās pilsētās, tostarp Rīgā, šīs prasības tiek nodrošinātas, pastāstīja S. Muceniece. VI kontrolē ūdens kvalitāti, kā arī izskata ar to saistītās iedzīvotāju sūdzības. Ik gadu tiek saņemts ap 20 sūdzību, un apmēram pusi atzīst par pamatotām.
4,8-5,8 miljoni
Rīdzinieki ar prasībām pilnībā atbilstošu ūdeni tiks nodrošināti pēc atdzelžošanas stacijas izbūves. Uzņēmuma šogad izsludinātajā konkursā pieteikušies pieci pretendenti, un saskaņā ar to izteikto piedāvājumu tā varētu maksāt 4,8-5,8 miljonus latu, Dienai pastāstīja RŪ projektu direktors Aivars Zants. Šos darbus finansēs Rīgas dome un RŪ. Tieši kādās proporcijās, tas vēl nav zināms. Tuvākajās divās nedēļās uzņēmuma pārstāvji varētu lemt par to, kuram uzticēs izbūvēt šo dzeramā ūdens sagatavošanas staciju, un, ja pret konkursu nebūs iebildumu, novembrī varētu noslēgt līgumu. Līdz 2015. gada vidum vajadzētu būt izbūvētai dzeramā ūdens sagatavošanas stacijai ar ražību 28 000 m3 diennaktī, kas paredzēta dzelzs un mangāna atdalīšanai, izmantojot bioloģisko filtrācijas procesu, paskaidroja A. Zants. Tā rezultātā rīdziniekiem vajadzētu saņemt ūdeni, kas ir dzidrāks un mazāk veido sadzīves tehniku bojājošas un ūdensvadus korodējošas nogulsnes. Tiesa gan, iedzīvotājiem piegādātā ūdens kvalitāti dažkārt ietekmē ēku iekšienē esošo ūdensvadu sliktais stāvoklis, taču tie nepieder uzņēmumam.