Pēdējā laikā izskanējusi virkne pretrunīgu paziņojumu par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma jeb brīvās tirdzniecības līguma starp ASV un Eiropas Savienību (ES) noslēgšanas iespējām līdz patlabanējā ASV prezidenta Baraka Obamas prezidentūras beigām nākamā gada janvārī.
Vispirms Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels apgalvoja, ka sarunas ir cietušas neveiksmi un nevienā no sadaļām vairāk nav nekādas virzības uz priekšu, bet drīz pēc tam Francijas valsts sekretārs ārējās tirdzniecības jautājumos Matiass Fekls izteicās, ka Parīze ASV pārmērīgo prasību un nepiekāpības dēļ lūgs Eiropas Komisijai (EK) pārtraukt sarunas par TTIP. Netrūkst arī citu līdzīgu paziņojumu, turklāt nav grūti ievērot, ka tos izteikušie politiķi nekad nav tikuši uzskatīti par TTIP atbalstītājiem. Savukārt par līguma noslēgšanu atbildīgās ES un ASV amatpersonas turpina apgalvot, ka sarunas, lai arī kā pa celmiem, tomēr turpina virzīties uz priekšu un mērķis - panākt vienošanos līdz Obamas prezidentūras noslēgumam - nav mainījies. Tiesa, šiem apgalvojumiem vairāk netic pat TTIP noslēgšanu principā atbalstošie Eiropas politiķi, no kuriem daudzi atzīst, ka sarunas par līgumu virknes iemeslu dēļ de facto ir apturētas uz nenoteiktu laiku.
Iemeslu sarunu apturēšanai tiešām netrūkst, turklāt bieži piesauktā ASV kategoriskā nostāja, virzot galvenokārt tikai lielajām starptautiskajām korporācijām (kuru vairākuma centrālās mītnes atrodas ASV) izdevīgu līguma versiju, it īpaši situācijā, kad starp Briseli un Vašingtonu pastāv vērā ņemamas domstarpības par to, pēc kādiem spēles noteikumiem tad īsti notiek šo korporāciju darbība (pēdējā šo domstarpību izpausme ir EK vēlme noteikt 13 miljardu eiro naudas sodu Apple), ir tikai viens no cēloņiem. Ne mazāk būtiski faktori ir Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no ES - lai sarunas turpinātos, ir nepieciešama skaidrība par izstāšanās noteikumiem -, kā arī jau drīzumā paredzētās prezidenta vēlēšanas ASV un nākamgad gaidāmās vēlēšanas vairākās ES nozīmīgākajās valstīs, kurās iedzīvotāju vairākums pret TTIP ir noskaņots negatīvi un politiķi cenšas šo jautājumu neskart. Tāpat atšķiras atsevišķu ES dalībvalstu nostāja, tāpēc ir grūtības ar vienotas pozīcijas izstrādāšanu.
Uz šāda fona galvenais jautājums, visticamāk, vairāk ir nevis par to, vai vienošanās par TTIP tiks panākta dažu tuvāko mēnešu laikā, bet gan - kad un vai vispār notiks atgriešanās pie reālām sarunām. Kā nesen izteicās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uz to tiek cerēts pēc tam, «kad putekļi nosēdīsies». Tajā pašā laikā nosacītie putekļi, it īpaši pēc iepriekš pieminētajām vēlēšanām, ar augstu ticamības pakāpi var nosēsties jau pavisam citā konfigurācijā, radot situāciju, kad TTIP noslēgšana vairāk nav aktuāla nedz vienā, nedz otrā Atlantijas okeāna pusē.