Lēmums uzticēt partijas vadību turīgam cilvēkam ar uzņēmēja pieredzi un kontaktiem biznesa vidē rada iespaidu, ka tādējādi RP varētu daļēji risināt arī finansiālās grūtības, jo ir svarīgi, lai partiju vadītu cilvēks, kurš bauda ziedotāju uzticību. Taču gan partijas dibinātājs Valdis Zatlers, gan E. Demiters apgalvoja, ka šāds aspekts nav pārrunāts un nevar arī būt galvenais. Reformu partijas biedru teiktais liecina, ka noteicošā ir bijusi E. Demitera spēja saliedēt gan liberālo, gan konservatīvo partijas spārnu. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kuru līdera amatā vēlējās redzēt V. Zatlers, nāk no akadēmiskās vides, savukārt E. Demiteram vienmēr ir bijis jāspēj strādāt lielā komandā.
Priekšsēdētāja vēlēšanās E. Demiteram par labu savu kandidatūru atsauca gan Liepājas domnieks Jānis Vilnītis, kurš sirdī esot liepājnieks un nevarot tik daudz laika vadīt Rīgā, gan V. Dombrovskis, kurš šaubījās, vai spētu savienot partijas vadību ar darbu ministrijā. Sacensība notika tikai starp Saeimas deputātu Romualdu Ražuku, par kuru nobalsoja 42 delegāti, un E. Demiteru, kuru atbalstīja 92 biedri. Daži R. Ražuka atbalstītāji atzina, ka E. Demiteru nepazīst un nezina, ko partijas labā viņš ir izdarījis. Brīdī, kad mainījās RP vadība, tika sveikts gan jaunais līderis, gan V. Zatlers. Viņam sniedzot ziedus, S. Sondore-Kukule nenovaldīja asaras.
V. Zatlers nekur no partijas neaiziet. Viņš ir ievēlēts valdē ar vislielāko balsu skaitu, atstājot 2. vietā pēc sevis Kokneses domes priekšsēdētāju Daini Vingri. Tālāk seko Inita Bišofa, Jānis Ozoliņš, Vilnis Ķirsis, Edgars Rinkēvičs, Rihards Kozlovskis, Sandra Sondore-Kukule, V. Dombrovskis un Sarma Freiberga. Valdē vēl būs reģionu nodaļu virzītie pārstāvji Inga Antāne, Jānis Vilnītis, Edmunds Jurēvics, R. Ražuks un Žanna Kulakova. Taču valdē netika ievēlēti, piemēram, Saeimas deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Kārlis Eņģelis, Juris Viļums. Valdē ir vērā ņemama reģionu pārstāvniecība, un par nepieciešamību tuvināties reģionu partijām runāja ne viens vien.
Reģionu alianses priekšsēdētājs Andrejs Ence, kurš apmeklēja RP kongresu, Dienai atzina, ka «dikti jau viņi sevi slavēja, bet, ja tā partija ir dzīvotspējīga, viņu pieteiktie četri pamatprincipi ir labi». A. Encem nekas nav ne pret partiju, ne pret tās «vienu un otru ministru, no kuriem Daniels Pavļuts [ekonomikas ministrs] šķita vissakarīgākais». Kamēr Reģionu alianse, Vidzemes partija un Latgales partija (tās ir Vienotības uzaicināto partneru vidū) nebūs tikušās un vienojušās par turpmāko taktiku, sarunas ar citiem spēkiem nav plānotas, uzsvēra A. Ence. Kongresa viesu rindās bija arī pārstāve no Dāvja Stalta vadītās biedrības Demokrātiskie patrioti.
Reformu partija nolēmusi koncentrēties uz četrām prioritātēm - darbaspēka nodokļa samazināšana, kas nozīmē solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa pakāpenisku samazināšanu, līdz tas 2015. gadā sasniedz 20%, motivēti skolotāji, paaugstinot pedagogu algas, kā arī gudras investīcijas reģionos un atbalsts ģimenēm ar bērniem. RP kongresā varēja izrunāties ikviens, kas to vēlējās, un aptuveni 50 cilvēku šo iespēju arī izmantoja.
Debatēs runātāji atgādināja gan partijas finansiālo situāciju, kuras rezultātā tā palikusi bez sava biroja, gan vājo komunikāciju starp līderu kodolu un biedriem reģionos. «Oligarhu atpakaļierašanās pa visām šķirbām liecina, ka mūsu darbiņš vēl nav padarīts,» teica I. Antāne. Savukārt V. Ķirsim ir iespaids, ka «Reformu partija ir kā Alberts Einšteins [zinātnieks], kuram galvā ir ģeniālas idejas, bet kājās dažādas zeķes, un ir vienalga, kādi izskatāmies». Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja izbeigt runas par to, ka RP ministri jau taisoties iet pie kāda cita politiskā spēka. «Reformu partijai vēl ir iespēja, un tā ir jāizmanto,» sacīja ministrs. Pirms šī kongresa kāds Vienotības biedrs un Jaunā laika dibinātājs atgādināja, ka pēc JL sašķelšanās un Pilsoniskās savienības izveidošanas arī JL reitings ir bijis ap 3%, taču Solvitas Āboltiņas un Arta Kampara vadībā partija ir atguvusi ietekmi.