Tagad likumā saīsināti termiņi, kādos būvvalde lems par jautājumiem saistībā ar būvniecības ieceres virzību, līdz ar to projekti taps vēl ātrāk. Tāpat būs saprotamāks regulējums saistībā ar nepieciešamo dokumentu saņemšanu. «Likums ir vienkāršots attiecībā uz birokrātisko slogu, bet tas nekādā gadījumā nemazinās būvju drošību. Vienkārši vecajā Būvniecības likumā bija iekļauta virkne procedūru, bez kurām varēja iztikt,» steidzas skaidrot Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Viņš arī atklāj, ka pēc traģēdijas Zolitūdes Maximā likumā tiks iekļauta «daudz stingrāka iesaistīto pušu atbildība, īpaši tas attiecas uz būvuzraugiem». Saistībā ar būvdrošību normatīvie akti gan nemainīšoties, tie pārņemti no iepriekšējā likuma.
Stingrāka sertifikācija
«Tas velns jau ir apslēpts MK noteikumos, likums ir tikai ietvars,» teic V. Ķirsis, liekot domāt, ka par nozīmīgām izmaiņām nozarē vēl dzirdēsim. Zolitūdes traģēdijas dēļ likums kļūšot stingrāks, nekā sākumā plānots. Paredzēts, ka būs izmaiņas būvniecības speciālistu sertifikācijā. «Patlaban nozare, piemēram, Būvinženieru savienība, pati izsniedz sertifikātus, un tā aktīvi iestājas par to, ka tiks galā paši. Traģēdija apliecināja pretējo - ja visiem iesaistītajiem bija šie sertifikāti, tad kāpēc līdz tādai nelaimei nonācām?» retoriski jautā V. Ķirsis, skaidrojot, ka EM iesaistīsies eksāmenu sastādīšanā, iekļaujot galvenās lietas, kas speciālistiem jāzina. Tagad to «nozare nosaka pati».
Ņemot vērā notikušo Zolitūdē, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka jaunajā likumā nekavējoties jāiestrādā papildu drošības un kvalitātes prasības sabiedriskajām ēkām, tostarp ilgāks garantijas termiņš un obligātā apdrošināšana. Likumā jāiekļauj arī skaidri ierobežojumi, ja būvniecības darbi tiek veikti vairākās kārtās. Viens no pamatuzdevumiem esot radīt arī būvniecības informācijas sistēmu, kas ļautu elektroniski iegūt informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Ministrs arī norāda, ka nepieciešams atjaunot valsts uzraudzību pār būvniecības procesu. 2009. gadā likvidētajai Valsts būvinspekcijai gan viņš labus vārdus nevelta, norādot: «Ir ļoti maz ticams, ka tā pastiprinās drošības standartus būvniecības industrijā. Šī brīža pamatoti sakaitinātajā gaisotnē mēs nedrīkstam izveidot jaunu korupcijas vai birokrātijas perēkli.» Kā reālāko risinājumu viņš min valsts būvinspektoru institūcijas izveidi, kas nodrošinātu īpašu drošības un kvalitātes kontroli. «Iepriekš šādi priekšlikumi tika noraidīti līdzekļu trūkuma dēļ, patlaban nekādu attaisnojumu vairs nedrīkst būt,» uzsver D. Pavļuts.
Interešu konflikts
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš teic, ka pēc traģēdijas «būvniecības drošības latiņa pilnīgi noteikti ir jāceļ uz augšu, jo pašos pamatos jau kaut kas ir greizi». Viņaprāt, jaunajā likumā būtu jānosaka nopietnāka būves uzraudzība. «Patlaban būvuzraugu izvēlas un viņam algu maksā pasūtītājs, protams, ka pasūtītājs vēlēsies, lai vienmēr viss tiek izdarīts pēc iespējas ātrāk un lētāk.» Viņš to dēvē par interešu konfliktu, jo būvuzraugam, lai netiktu atņemti pasūtījumi, jāpakļaujas pasūtītāja prasībām. Tāpat J. Endziņš kā problēmu min būvinspektoru trūkumu, jo tādēļ nav iespējams kvalitatīvi apsekot daudzās būves.