Obligāto literatūru grozījumi neskaršot, jautājums ir par dažādu organizāciju, piemēram, Papardes zieda, piesaisti seksuālās audzināšanas procesā. Grozījumu autore Jūlija Stepaņenko (Saskaņa) norāda, ka iepriekšējās divās nedēļās pret šiem grozījumiem izvērsta nomelnošanas kampaņa. Sarunā ar Dienu viņa norāda, ka ar tiem paredzēts «pasargāt izglītības iestādes no dažādu entuziastu un NVO iejaukšanās mācību procesā ar savām idejām. Skolā ir paredzēta programma atbilstoši vecumam, kurā bērns iegūst nepieciešamo informāciju par ķermeni. Nav saprotams, kāpēc būt jānotiek vēl šādām prezentācijām».
Netiklais buklets
J. Stepaņenko uzskata, ka skola nav īstā vieta, kur tik brīvā formā un veidā bērniem stāstīt par šādām lietām. Arī internetā ir atrodams Papardes zieda buklets, kurā var iepazīties gan ar saturu, gan veidu, kā pusaudžiem tiek stāstīts par seksu. Jautāta, kas publicētajā viņai nepatika, deputāte uzsver: «Šis jau nav vienīgais buklets. Tomēr būtu jāņem vērā konteksts, kādā viss tiek pasniegts, tai skaitā arī viendzimuma attiecības. Vai 15 gados nenobriedušiem prātiem ir jālasa vienā lapaspusē par sarežģījumiem attiecībās, bet otrā lapaspusē par to, ka bērns var izvēlēties, vai viņš grib kļūt par viendzimuma attiecību pārstāvi? Tā ir diezgan nopietna iejaukšanās viņa psihē. 15 gadu vecumā stāstīt meitenei par avārijas kontracepciju arī ir diezgan noziedzīgi. Ir jāmaina pasniegšanas veids. Šajā brošūrā nekas nav pateikts par to, kas ir cilvēku attiecību augstākais punkts. Sekss tur ir pasniegts kā attiecību augstākā kulminācija. Šajā brošūrā tiek atspoguļotas tikai fiziskās attiecības.»
Iepazīstoties ar konkrēto bukletu, tomēr jāsecina, ka īpaša sadaļa tajā veltīta arī mīlestībai. Piemēram, kā atšķirt mīlestību no aizraušanās, vai ir iespējama draudzība starp meiteni un zēnu, kā pārdzīvot, ja jūtas ir atraidītas.
Tomēr J. Stepaņenko uzskata, ka šādu bukletu izplatīšana ir iejaukšanās un skolās tikumiskās audzināšanas jomā valda haoss. Viņa teic, ka tieši vecākiem būtu jābūt tiem, kam bērnā jāieliek pamatzināšanas, kā arī vēlāk jālemj, kāds izglītības saturs būtu akceptējams.
«Mans uzskats par tikumiskās attīstības apdraudējumu ir tāds, ka ir Satversmes 116. pants, kurš aizsargā sabiedrību no dažādām netikumiskām izpausmēm. Tad arī šajā gadījumā tā varētu būt - ja vecākiem šādi materiāli liekas traucējoši, tiem būtu jāpazūd no skolām. Mēs atceramies to lielo cīņu par grāmatām par Kārli un Karlīnu, nebija neviena panta, kas vienkārši un strikti ļautu pateikt «nē»,» uzsver deputāte.
Dažādie viedokļi
Par spīti tam, ka grozījumi Saeimā tika atbalstīti pirmajā lasījumā, to noliedzēju pulks vairojas. Kritisku attieksmi pauž Izglītības un zinātnes ministrija. Tās pārstāvji norāda, ka līdzšinējais regulējums pilnībā nodrošina tikumiskās audzināšanas klātbūtni obligātajā izglītības saturā. «Jaunais regulējums dublētu, nevis pastiprinātu jau esošās normas,» teic IZM pārstāve Edīte Olupe. Arī nozares ministre Mārīte Seile pauž neizpratni par deputātu ierosinājumu un jau nosūtījusi vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai. Tai gan ministres viedoklis nav obligāts.
Idejas atbalstītāju pulkam pievienojušies arī visu tradicionālo kristīgo konfesiju līderi. Ar aicinājumu balsot par grozījumiem viņi deputātiem nosūtījuši vēstuli. Tajā viņi cildina tikumisko attīstību un uzsver, ka cilvēku izglītošana ar to ir cieši saistīta. Vēstulē teikts: «Netikumisks cilvēks, apgūstot izglītību un asinot prātu, kļūst sabiedrībai vēl bīstamāks savā rafinētajā rīcībā.» Tomēr ne visi mācītāji pūš vienā stabulē. Tieši pretēji. Piemēram, Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs organizācijas Papardes zieds bukletu pat slavē. «Tas, kā viņi uzrunā jauniešus un stāsta viņiem par šīm lietām, ir ļoti jēdzīgi un sakarīgi. Es tur nekādu apdraudējumu neredzu. Ar šāda veida aizliegumiem, kas tiek iestrādāti likumā, mēs beigās varam panākt vēl lielāku postu, jo viss, kas ir iestrādāts likumā, iegūs burta spēku. Kā jau ar likumiem, bieži vien to interpretācija ir atkarīga no ierēdņiem, skolu direktoriem. Drīzāk būtu jāņem vērā veselā saprāta jautājums. Būtu jāskatās reālā situācija uz vietas skolās,» viņš norāda. «Man ir jāpiekrīt tiem, kas izsaka kritiku baznīcas virzienā, jo, piedošanu, pati Bībele ir pilna ar ļoti dažādām ainām no reālās dzīves - tur ir izvarošana, cilvēku nogalināšana un citas netikumiskas darbības. Bet Bībele ir autentisks avots, Svētie raksti, kuri mums rāda to, kāda ir reālā dzīve, uz ko cilvēks ir spējīgs gan negatīvā, gan pozitīvā ziņā. Vai tāpēc mēs tagad aizliegsim Bībeli un sāksim to cenzēt?» jautā K. Simanovičs. Tikumiskajā audzināšanā viņš aicina vairāk uzticēties pedagogiem, psihologiem un cilvēkiem, kas reāli strādā ar bērniem un zina, kurā vecumā par ko ar viņiem var runāt. «Baznīcā arī ir dažādi cilvēki, ar dažādiem viedokļiem. Domāju, ka ir pietiekami daudz tādu, kuri jūtas kaut kādā veidā apdraudēti, un viņi cenšas reaģēt savas izpratnes un iespēju robežās,» vienlaikus konfesiju vadītāju attieksmi mēģina paskaidrot mācītājs.