Sava valūta valstij dod diezgan prāvu peļņu, jo īstās zelta naudas vietā apritē ir tās aizstājēji. Visos laikos to labi izpratuši valdnieki, kuri vienmēr neatlaidīgi cīnījušies par tiesībām izlaist savu naudu. Tāpēc savādi, ka to negrib Latvijas valdība, kura rūpējas tikai par Briseles diktāta īstenošanu. ES regulē tirgus ekonomiku, kuras pārvaldes sviras Briselē atgādina ceļa stabus, kuri rāda ceļu, bet paši pa to nestaigā.
Maks svešā kabatā
Kaut arī vara izstiepta ģeopolitiskajā špagatā no Rīgas līdz Briselei, tomēr vienotas naudas dēļ republika nokļūs pilnīgā atkarībā no ES (kā tad suverenitāte?), kuras rokās ir naudas kaltuve, naudaszīmju fabrikas, un tādējādi ar inflācijas vai citu manipulāciju palīdzību var ieviest nestabilitāti, iedzīvotāju ienākumus padarīt mazvērtīgākus. Kopējā nauda - tā ir viena no daudzajām teknēm, pa kurām Brisele tukšos tautas kabatas un Latvijas Valsts kasi. Atdodot nākotnes zelta stieņus, Latvijas sabiedrība pretī saņems atlikumu eiro vērtībā. Kāre republikai atņemt tās valūtu tuva priekšlikumam savu maku glabāt svešā kabatā, kas mums noteiks, norādīs, cik un kādām vajadzībām tērēt līdzekļus. Valsts valūtas konvertācija ir objektīvs savas ekonomikas rādītājs pasaules saimniecībā. Lata stabilitāte taču nav apšaubāma!
Ārkārtīgi svarīga nozīme ir problēmai par iekšējā tirgus aizsardzību pret ārējo faktoru ietekmi. To var panākt vienīgi ar savas valūtas palīdzību, naudas tirdzniecības regulēšanu, kontrolētu savas valūtas apmaiņu pret ārzemju naudu, tas ir, stingru kontroli tajos finanšu darbības sektoros, no kuriem atkarīga ekonomikas veselība. Bez tā nevar nodrošināt ekvivalenci apmaiņā ar citām valstīm, attīstīt savstarpēji izdevīgus līdztiesīgu partneru sakarus. Latvijas ekonomikā jārealizē patriotu princips: savējais pie savējā savās vajadzībās.
Aizsargā tautas cieņu
Nacionālā naudas sistēma aizsargā arī latviešu tautas cieņu. Vēsture apliecina, ka nacionālais vienmēr ir noturīgāks, stabilāks par jebkādām politiskajām un citām konstrukcijām. Turklāt tauta allaž aizstāv savus tikumus, nevis likumus. Visa ļaunuma sakne - turpinās saullēkts pakalpības priesteriem, tas skaudri atbalsojas patriotu sirdīs. Vēlme patikt savam laikmetam visai bieži ir iemesls pēcteču nepatikai. Vēstures plašajā gaismā varas noteicēju neizprotamā nostāja ir vērā ņemams gadsimta ūnikums. Skumji kā aizlūgumā lata piemiņas sakarā! Šķiet, kāds šī procesa kurators alkst izsisties dūžos.[..]
Dāmas un kungi! Nav korekti Igauniju nostatīt mums par paraugu jautājumā par iestāšanos eirozonā, jo ekonomiskā situācija abās valstīs tik ļoti atšķiras kā smaržīgo puķu dobe no parfimērijas bodes. Kaimiņzemē ir naudas uzkrājums, tāpēc krīzes laikā pat piedāvāja palīdzību Latvijai, turpretī mums - milzum liels parāds. No laika gala Igaunijas ekonomikai ir stingri pamati. Lūk, daži fakti ukraiņu presē: 1988. gadā Padomju Savienībā igauņu ekonomisti pirmie izstrādāja zinātniski pamatotu ekonomikas reformas koncepciju, tāpēc 1991. gada 22.-24. martā Starptautiskās komitejas vadībā Tallinā notika starptautiska konference par neatkarīgās ekonomikas politiku, tās perspektīvām. Piedalījās ievērojami speciālisti no Kanādas, Lielbritānijas, ASV*. Tallina neatrodas Bermudu salās - kas Latvijai liedz izmantot Igaunijas zinātnieku gūtās atziņas? Rītdienas vēsturnieki interesēsies, kādi rīkojumi mūsu ekonomiku noveda līdz kritiskam stāvoklim. Labā politikā ir labas finanses.
Argumentā par investoru piesaisti ir noklusēts fakts, ka Valsts kasē neienāks investoru finanses par valūtas maiņu, kuras varētu izmaksāt pensijām. Nu kā gan nabadzības apstākļos drīkst atteikties no savas peļņas investoru labā?! No visurienes izvelkot pa dzīparam, lūk, pensionāriem būtu vismaz pieklājīgas drēbes, lai tiktu vaļā no kaunpilnajām ārzemju humpalām. Investori, rau, meklē visādas iespējas taupīgi saimniekot, toties Latvija ir tik labvēlīga, ka to pat sliņķis var grābt un kāst, nenoslaukot kājas.
Apšaubāms jēdziens
Sludinātais arguments par eiro lietderību ilgtermiņā izgaist gluži kā dienasgaisma saules spozmē, jo, pirmkārt, diez vai to baudīs etniskā nācija, kurai Latvija tad būs kā rezervāts. Pat šodien Latvija daudziem ir jau kā svešatne. Tūlīt un tagad būtu jārisina pamatnācijas jautājumi! Otrkārt, brašie eiro bīdītāji pensionārus mierina ar saukli: eiro atmaksāsies ilgtermiņā. Taču pensionāru dzīves ietvaros ir apšaubāms jēdziens «ilgtermiņā». Šis ir tas gadījums, kad latviešu valodā trūkst vārdu šī piedāvājuma un karstgalvīgās rīcības novērtēšanā. Uz problēmu virkni Latvijā bez jebkādiem aizspriedumiem vajag paraudzīties no netradicionāla skatpunkta.[..]
*No Ukrainas Rakstnieku savienības žurnāla Dzvin.