Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Tā rodas labi draugi

«Es nemaz nepārdzīvoju, ka man palika 70 gadu, ar šo gadadienu nekas nav mainījies. Jo var 20 gados dzīvot kā vecs un var būt jauns arī 70 gados,» pārliecinoši attrauc Māra Švāģere, kad viņai vaicāju, kādas bijušas sajūtas, pamostoties dzimšanas dienas rītā.

Dāma, kura joprojām valkā džinsus un augstpapēžu zābaciņus, kura nav iestigusi mazpilsētas lēnīgajā ritmā, bet, gluži otrādi, - ar savu darbīgumu uzkurbulējusi apkārtējos; kura nav padevusies kaitēm, bet metusi tām izaicinājumu, ar riteni katru dienu nobraucot 10 kilometru. Seniore, kura nekaunas rītu sākt, uzvelkot rokās cimdiņus, paņemot atkritumu maisu un uzlasot skaistajā piejūras mežā tur atstātās drazas. Māra ar lepnumu izrāda bērnu un mazbērnu sagādātos dzimšanas dienas pārsteigumus, ir laimīga, ka viņai draudzīga ģimene, un domā, ko vēl šajā vecumā varētu padarīt. Nav viņas dabā dzīvot rāmu, pedantisku dzīvi.

Ar lukturīti zem segas

Māra Švāģere dzimusi Jelgavā. «Kad mamma 1944. gadā ar mani iznāca no dzemdību nama, rokās vairs bija palikušas tikai mājas atslēgas - māja bija sabombardēta. No Jelgavas pārcēlāmies uz Kandavu. Tēvs sāka strādāt Stendes dzelzceļa stacijā, un tad pārvācāmies uz Stendi,» stāsta Māra. Stende viņai bērnībā saistījusies ar sniegu. «Tas vienmēr bija melns vai pelēks, tomēr tur bija ļoti jauki - bērnībā spēlējām kariņus, futeni, volejbolu. Tagad, mūsu laikā, jaunajiem vairs tā nav. Nesaku, ka manā jaunībā zāle bija zaļāka, mums nebija tehnoloģiju, tāpēc paši visu izdomājām.»

Māra sākusi mācīties Stendes septiņgadīgajā skolā. «Man bija lieliski skolotāji, atceros, mamma mani aizveda uz skolu un tā arī teica - šo bērnu nevar iemācīt lasīt. Biju ar mieru pat kartupeļus mizot, tikai ne mācīties. Un vēl lācis uz auss bija uzkāpis. Bet pirmā skolotāja ar dziedāšanu man iedziedāja visu to, kas citiem nāca viegli un ātri. Jaunajā gadā es jau lasīju Dekameronu, protams, nesaprazdama neko,» smej Māra. Vēlāk kļuvusi par tik aizrautīgu lasītāju, ka pat mamma bārusies, lai nelasa ar lukturīti zem segas.

Tālāk Māra nokļuvusi Talsu vidusskolas dārzkopības klasē. «Sapratu, ka nemūžam to negribu, - gājām stādīt ābeles pa dubļiem, lietiem un vējiem. Pēc pusgada aizgāju uz Kandavas vidusskolu, bet, man par lielām šausmām, arī tur 10. klasē pārgāja uz lauksaimniecību, man vairs nebija kur sprukt.» Māra smej, ka vēl no tiem laikiem atceroties - gurķis ir jāstāda mēslu kupicā. Taču kolhoza dzīvi apzinājusies kā pilnīgi nepieņemamu, ar dažām asprātīgām viltībām pielikusi šai «karjerai» punktu un iestājusies Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Pēc augstskolas beigšanas sākusi strādāt par metodiķi Ventspils bērnudārzos, bet visilgāk - 25 gadus - nostrādājusi par Kandavas sovhoztehnikuma bērnudārza vadītāju. Ar ģimeni dzīvojuši netālu no Sabiles, lauku mājās Odiņos, līdz dzīves draugs aizgājis viņsaulē. Bija pienācis laiks kaut ko mainīt dzīvē, lai arī kādreiz šķitis, ka no Odiņiem Māra nekad neies prom.

Šeit ir dzīvība

«Engurē dzīvo meitas vīra radi. Lūkojām dzīves vietu arī citur, bet man ļoti patika ozoli, kas aug pie šīs mājas. Gribēju ozolus!» saka Māra. Engurniece viņa ir jau 14 gadu: «Nenožēloju nevienu brīdi! Šeit ir dzīvība, un te jūtos kā zivs ūdenī. Ar visu esmu apmierināta, arī ar saviem daudzajiem gadiem.»

Engurē Māra uzaicināta strādāt bērnudārzā par saimniecības pārzini. Pastrādājusi arī bērnudārza grupiņā, tomēr sajutusi, ka pat mazākajiem bērniem pieaugušie vairs nav autoritātes: «Sapratu, ka man vairs nepatīk rāpot pa zemi vai krist, kad uz mani šauj. Ir laiks iet prom.»

Ko darīt tālāk? «Esmu avantūriste. Prātoju, cik ļoti man gribas tikt uz Ameriku! Un vienā jaukā dienā man atnāk piedāvājums Amerikā palīdzēt kādai ģimenei. O.K.! Taču bija jāiet pēc vīzas. Vēstniecībā mani tā tirdīja - par iemesliem, kāpēc tur gribu braukt -, kā es uzsprāgu, atcirtu: «Domājat, ka tā Amerika ir kāda paradīze zemes virsū?!» Tā es netiku uz Ameriku. Bet es nokļuvu Anglijā - aizbraucu pie paziņām, mans pienākums bija bērniņu vadāt uz skolu. Biju priecīga, ka nenokļuvu Amerikā,» atzīstas Māra. Ar darbu Anglijā viņa bijusi apmierināta, taču... «Pēc četriem mēnešiem sapratu, cik ļoti gribu mājās. Es nevarēju ilgāk, burtiski skaitīju dienas, kad tikšu uz mājām. Tagad saprotu to teicienu, ka vecus kokus nevar pārstādīt.»

Nenolaist rumpi

Engures Pensionāru padomē Māra Švāģere ievēlēta drīz pēc atgriešanās no Anglijas. «Tad arī sāku griezt to asti riņķī. Man patika! Mani ievēlēja par priekšsēdētāju, un tagad esmu tā, kura to visu kustina. Man ir laba komanda - mēs braucam ekskursijās, uz operu, rīkojam balles, nūjojam, dejojam līnijdejas un Eiropas dejas - tās gan mums tādas pašerpas. Apmēram no 600 Engures senioriem esam kādi 50 aktīvākie. Jā, tas ir maz un kļūst tikai sliktāk - tie vecie ir grūti iekustināmi. Žēlojas - ir karsts, sāp kauli... Vai tad man nesāp?» tā Māra.

Drīz vien viņa sākusi prātot, kā senioru aktivitātēs iesaistīt jauno paaudzi. «Gribēju paveikt kaut ko, kas der visiem. Mūsu pirmais projekts bija ģimeņu svētki Engurē. Sagaidījām lielu atbalstu no puķu audzētājiem, veikaliem, un svētkos sanāca kopā veselas 17 ģimeņu, tas bija kas nepieredzēts!» Nākamais projekts jau bijis Paaudžu ligzda - tajā iesaistīties Māra aicinājusi mazbērnus un viņu draugus. Tad viņa realizējusi projektu jaunajām māmiņām, kurām organizējusi lekcijas, nodarbības. Viņa atzīst - cilvēki atsaucas labiem darbiem, tāpēc ir vērts turpināt darboties. «Tā rodas draugi un draugu draugi,» secina Māra, «un par kaitēm runājot - jā, katram reiz pienāk tādi sabrukšanas brīži, bet dažkārt visu pārvarēt var ar humoru, dažkārt ar nepadošanos.»

Viņa neslēpj - pirms kāda laika kaut kas noticis ar muguru. Bijis tā, ka pat nūjot vairs nav varējusi. «Un tad es rāpos uz riteņa. Parastajam ritenim gan nevarēju pāri rāmim pārcelt kāju, un znotiņš Vācijā nopirka šo - tam rāmja izliekums zems. Un tagad jūtos labi - tos 10 kilometru katru dienu braucu ar prieku. Man vienmēr galvenais moto bijis - tikai nenolaist rumpi. Es turos pie šīs devīzes.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Māra Švāģere

Dzimusi 1944. gada 2. jūlijā Jelgavā
Beigusi Kandavas vidusskolu
1966. gadā absolvējusi Liepājas Pedagoģisko institūtu
25 gadus bijusi Kandavas sovhoztehnikuma bērnudārza vadītāja
Engures Pensionāru padomes vadītāja jau sešus gadus
Realizē projektu Paaudžu ligzda
Ir dēls, meita, četri mazbērni

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?