«Latvijas 95. gadadienā ir labi apdomāt to, kas mēs bijām, esam un kas mēs varētu būt,» ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā sacīja Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš vēlētos, lai pēc visa sasniegtā Latvijas jaunajos plānos kā mērķis tiktu «vārdā saukta nevis Māstrihta, bet Latvija, nevis kritēriji un procenti, bet tauta, un nevis valūtas nosaukums, bet cilvēki».
Runātāji Latvijas 95. dzimšanas dienu saistīja arī ar nesen atzīmēto Latvijas Tautas frontes 25. gadadienu, uzsverot, ka Latvija ir sasniegusi toreiz neiedomājamus mērķus - ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Taču vairāk nekā citugad runās bija aicināts padomāt par mūsu valsts vērtībām. To uzsvēra gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) Saeimas svinīgajā sēdē, gan J. Vanags. Viņš atbildi uz jautājumu, vai ir vajadzīga Satversmes preambula, aicina meklēt tajā, «vai ir kaut kāds latviskums vai latvijiskums, kas mūsu valsti dara savdabīgu, atšķirīgu Eiropas kontekstā, un vai gribam to nākotnē saglabāt». Diskusija par valsts pamatprincipiem acīmredzot sākusies tāpēc, ka «pēdējo gadu laikā, kamēr esam saspringti risinājuši ikdienas uzdevumus, daudz kas ir palicis neizrunāts un nesaprasts», atzina S. Āboltiņa, pieļaujot, ka Satversmē kā pašsaprotamas pieņemtās vērtības nepieciešams izteikt tiešākos vārdos.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura runa bija veltīta sanākušajiem pie Brīvības pieminekļa, aicināja padomāt, vai šī nav īstā reize, kad uzdot sev jautājumu: «Kādēļ nerimst mēģinājumi mūs šķelt un pretnostatīt vienam pret otru? Domāsim par to, jo mums vairs nav ļauts kļūdīties. Vai Latvijas vēsturē nav mazums skarbu mācību par laikiem, kad brālis karoja pret brāli, kad aiz cēliem saukļiem slēpās zemiski un ciniski mērķi? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sliktākais vēsturē atkārtojas.» Valsts prezidents uzskata, ka viss ir tikai pašu rokās, novēlot līdz valsts simtgadei padarīt tik daudz, lai var sacīt, ka «mēs dzīvojam labāk un to visu esam panākuši ar savu darbu».
Par valsts svētku tradīciju ir kļuvis arī gaismas festivāls Staro Rīga, kas šogad aicināja arī uz Mežaparku, kur ar nosaukumu Lepni zem Latvijas karoga bija pieteikta sarkanbaltsarkano karogu aleja, tās turpinājumā plīvoja Latvijas pilsētu un novadu karogi, bet Lielajā estrādē bija vairāk nekā 1000 kvadrātmetru liels Latvijas karogs. Par karogu runāja arī S. Āboltiņa, kura nesen atgriezusies no Filadelfijas un pārliecinājusies, ka turienes latviešu ceptie pīrāgi garšo tāpat kā Latvijā. «Mēs visi kopā - gan šeit, gan ārvalstīs dzīvojošie - esam Latvijas tauta. Latvijas karogs neplīvo vējā vien, tas plīvo, jo tauta tur Latvijas karogu augsti, cēli un brīvi,» teica S. Āboltiņa.