Šā gada 1. ceturkšņa IKP apjoms bija par 2,1% lielāks nekā 1. ceturksnī pērn, uzsver Ekonomikas ministrija (EM), savukārt Centrālās statistikas pārvalde vēsta, ka, salīdzinot ar pērnā gada 4. ceturksni, IKP palielinājies par 0,1%.
«Šobrīd salīdzināt Latvijas un Eiropas Savienības (ES) kopējo izaugsmes tempu un rēķināt, cik gados sasniegsim ES vidējo līmeni, ir bezjēdzīgi. Pēdējos divos gados Latvijas ekonomika piedzīvojusi to, ko mēdz dēvēt par asimetrisko šoku. Bijušās PSRS valstu ekonomikas krīze un tirdzniecības ierobežojumi bijis faktors, kas vairāk ietekmējis mūs nekā ES kopumā,» uzskata DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un uzsver, ka «patiesā izaugsmes potenciāla starpība atklāsies, sākot no 2017. gada, ja nebūs nepatīkamu pārsteigumu».
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš nākotnē raugās visumā optimistiski: «Ar nākamo gadu apgriezienus sāks uzņemt ES fondu apguve, uzņēmēji turpinās pielāgoties Krievijas tirgus zaudēšanai, savukārt kreditēšanas cikla atgriešanās pozitīvajā fāzē varētu stimulēt privāto patēriņu un investīcijas.» Viņš prognozē, ka «2017. un 2018. gadā Latvijā gaidāma attiecīgi 3,7% un 3,6% izaugsme, un nav izslēgts, ka izaugsme kādā brīdī varētu pietuvoties 5%».
Ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir ne tikai eksporta iespējas, bet arī investīcijas, uzskata EM pārstāvis Jānis Salmiņš un norāda, ka «privāto investīciju dinamika ir lēna». Viņš pieļauj, ka šogad IKP pieaugums varētu būt ap 3%.