Iepretim pasaules klejotāja un izaicinātāja Igora Stravinska Koncerts stīgu orķestrim (1946), viņa laikabiedra padomju režīma spīles smagi izjutušā, taču jaunības eksperimentu laikā vēl saulaini optimistiskā Dmitrija Šostakoviča Pirmais klavierkoncerts (1933). Savukārt Vīnes klasiku pārstāv L. van Bēthovena Trešā - Heroiskā - simfonija, kurai komponistu iedvesmojusi gan sajūsma, gan vilšanās sākotnēji revolucionārajā Napoleona Bonaparta personībā.
Šī bija tā reize, kad publika nāk uz mūziķu izpildītājmākslinieku vārdiem. Pianists Reinis Zariņš un diriģents Andris Poga ir mūziķi, kuri jau iekarojuši klausītāju uzticību un atzinību gan šeit, gan starptautiskajā apritē. Reinis Zariņš pat tiktāl, ka varēja atļauties mūzikas ierakstu kompānijai Lielbritānijā piedāvāt Jāzepa Vītola klaviermūzikas izlasi. Savukārt dzimtenē viņš arvien no jauna pārsteidz ar drosmīgu, tirgum neizdabājošu repertuāra izvēli un konceptuālām programmām. Viņš ir arī viens no tiem retajiem mūziķiem, kas prot ieinteresēt publiku ar kodolīgiem, saistošiem, izglītojošiem komentāriem par komponistiem un skaņdarbiem, kurus viņš izvēlējies spēlēt.
Komunikācija ir atslēgas vārds. Arī tad, ja paliekam tikai pašas mūzikas telpā. Tovakar Lielajā ģildē valdīja ļoti spēcīga, uzlādējoša un tieša mākslas komunikācija: ar neviltotu, bravūrīgu jaunības degsmi, apžilbinošu spožumu, enerģiju un - tam visam kontrastā - arī lirismu, smalku savā vienkāršībā, pianists uzrunāja D. Šostakoviča 27 gadu vecumā radītajā demonstratīvi virtuozajā opusā, kas ir spilgts komponista pieteikums koncerta žanrā.
Tagad darbs ieguva jaunu dzīvību, kurā labs saspēles partneris pianistam bija otrs šī klavierkoncerta solists trompetists Jānis Porietis. Savukārt Andris Poga, viesojoties pie orķestra Sinfonietta Rīga diriģenta pults, perfekti kontrolēja mūzikas procesu - gan detaļās, gan kopumā. Muzicēšanas un arī klausīšanās azartā diriģents ievilka jau pirms tam ar I. Stravinska neoklasiskā Re mažora Koncerta (stīgu orķestrim) virtuozajām virāžām. Līdzās Šostakoviča klavierkoncerta atskaņojumam vakara otrs smaguma centrs - pazīstamās Bēthovena 3. Heroiskās simfonijas lasījums - uzrunāja ar grodu, dziļi pārdomātu, emocionāli bagātu un intelektuāli pamatotu lasījumu. Drošas rokas vadītu un ar atbilstošu atdevi nospēlētu. Starp citu, sen nebija dzirdēts tik līdzens mežragu ansamblis.