Izjauktā divvadība
Spānija politiskajā strupceļā nonāca pēc pagājušā gada decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās tika izjaukta vairāk nekā 30 gadu pastāvējusī divu politisko spēku - M. Rahoja vadītās konservatīvās Tautas partijas (PP) un Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) - dominance. Kopš 1982. gada PP un PSOE pārmaiņus bija uzvarējušas vēlēšanās, parasti kopā saņemot 70-80% nodoto balsu, un faktiski izveidojušas divpartiju sistēmu. Pērn notikušajās vēlēšanās tās kopā saņēma tikai nedaudz vairāk par 50% balsu.
Konservatīvo un sociālistu divvadību izjauca kreisi radikālā un pret taupības pasākumiem noskaņotā partija Podemos un liberālā Pilsoņu partija, kas pirms tam parlamentā nebija pārstāvētas.
Tā kā neviena no partijām nebija ieguvusi absolūto vairākumu likumdevējā, tika sāktas sarunas par koalīcijas valdības (pirmās kopš diktatora Fransisko Franko nāves 1975. gadā) izveidi. Visas sarunas izgāzās, tāpēc nācās rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas notika jūnijā. Tajās otro reizi pēc kārtas uzvarēja PP, bet kopš 2011. gada valdošajam spēkam arī šoreiz neizdevās iegūt vismaz 176 mandātus 350 deputātu lielajā parlamentā un nodrošināt absolūto vairākumu.
M. Rahoja pēcvēlēšanu centieni izveidot koalīcijas valdību ar PSOE un Pilsoņu partiju cieta neveiksmi sociālistu noraidošās attieksmes dēļ. Arī viņa mēģinājumi iegūt atbalstu PP mazākuma valdībai sekmējušies tikai daļēji, jo atbalstu tai apsolījusi Pilsoņu partija un vienīgais Kanāriju nacionālistu koalīcijas pārstāvis parlamentā.
Apdraudēts budžets
Trešdien paredzēts pirmais balsojums par uzticību M. Rahoja valdībai. Tajā viņš var rēķināties ar 170 deputātu atbalstu, kas nozīmē, ka līdz absolūtajam vairākumam pietrūks sešu balsu.
Tādā gadījumā piektdien notiks otrais balsojums, kurā M. Rahojam vajadzēs saņemt vienkāršo vairākumu. Lai tas notiktu, vienai vai vairākām partijām balsojumā vajadzētu atturēties. PSOE līderis Pedro Sančess pirmdien pēc tikšanās ar M. Rahoju paziņoja, ka sociālisti balsos pret PP mazākuma valdību.
Ja M. Rahojs gaidāmajos balsojumos cietīs neveiksmi, tad partijām tiks dots laiks līdz 31. oktobrim, lai vienotos par jaunas valdības izveidi un apstiprinātu to parlamentā. Pretējā gadījumā parlamentu atlaidīs un tiks rīkotas jaunas vēlēšanas, kas notiks 25. decembrī.
Neraugoties uz to, ka Spānija jau astoņus mēnešus ir bez stabilas valdības, valsts ekonomikas attīstības tendences ir labākas, nekā prognozēts. Tajā pašā laikā bažas rada 2017. gada valsts budžeta pieņemšana, kas var aizkavēties līdz brīdim, kad tiks apstiprināta nākamā valdība. Politiskās neziņas dēļ arī ievērojami samazinājušās valdības investīcijas infrastruktūras projektos.
Fakts, ka atkārtotas parlamenta vēlēšanas varētu notikt Ziemassvētkos, nevairo pārliecību, ka arī pēc šī balsojuma kāda no partijām iegūs pietiekamu daudzumu mandātu, lai vienatnē izveidotu jaunu valdību. «Puse valsts iedzīvotāju atpūtīsies pēc Ziemassvētku vakara, bet pārējie ceļos un nebalsos,» Madrides iedzīvotāja Njevesa Alvaresa, kura esot «ļoti vīlusies» par Spānijā notiekošajiem politiskajiem procesiem, sacīja BBC.