Līdz šim augstskolās un koledžās katrs studiju virziens bija jāakreditē atsevišķi, bet jaunais modelis paredz ik augstākās izglītības iestādi (AII) vērtēt kopumā. Tas ļaus mazināt administratīvo un finansiālo slogu AII, dodot iespēju lielāku uzmanību pievērst izglītības kvalitātes uzlabošanai. Valdības sēdē, kura apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos Augstskolu likuma grozījumus, lielākās debates bija par akreditācijas termiņiem un stingrākiem noteikumiem administratīvo aktu pārkāpumu gadījumā. Likumprojekts tālāk nonāks Saeimā.
Arī finansiāli ieguvumi
Jaunajā sistēmā augstskola vai koledža tiks vērtēta kopumā – tās pārvaldība, resursi, mācībspēku kvalifikācija, iekšējie kvalitātes procesi un atbalsta mehānismi studējošajiem. Tas nozīmē vienu akreditācijas procedūru visai institūcijai, nevis vairākus atsevišķus vērtējumus katram studiju virzienam.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) valdības sēdē akcentēja jaunā modeļa finansiālos ieguvumus, proti, augstskolām būtiski samazināsies izdevumi, piemēram, Latvijas Universitātei līdzšinējās akreditācijas izmaksas bija 100 000 eiro, bet turpmāk tie būtu 20 000 eiro. Viņa norādīja, ka kopumā ar iesaistītajām pusēm ir vienošanās par likuma grozījumiem, tomēr ir noteikumi, kas nav saskaņoti. Tas attiecas uz termiņiem: tie paredz, ka tad, ja AII atbilst prasībām, akreditācija tiek piešķirta uz septiņiem gadiem, bet tām, kurām nepieciešami uzlabojumi, uz trim gadiem. Ja AII divas reizes pēc kārtas saņem tikai triju gadu akreditāciju, nākamajā pārbaudē tā vai nu tiek akreditēta uz pilnu termiņu, vai netiek akreditēta. IZM uzskata, ka
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 11. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40

