Ekonomika neaug
Norvēģija ir Eiropas lielākā naftas un gāzes ieguvēja, tāpēc to īpaši skāris jēlnaftas cenas kritums par 70%, salīdzinot ar 2014. gada vidu, vēsta Reuters. Nacionālās valūtas kronas vērtība kopš 2014. gada vidus ir kritusies par 20%. It kā tam būtu jāpalīdz nenaftas eksportētāju konkurētspējai, taču uz ekonomiku kopumā pozitīvu ietekmi tas nav atstājis. Ekonomikas izaugsme valstī pērnā gada ceturtajā ceturksnī (neieskaitot naftu un kuģniecību) sasniedza tikai 0,1%. Trešā ceturkšņa precizētie Norvēģijas Statistikas pārvaldes dati liecina, ka tad ekonomika vispār nav pieaugusi. Visā 2015. gadā izaugsme (bez naftas un kuģniecības) bija nokritusi līdz 1%, kas ir vājākais rezultāts kopš 2009. gada finanšu krīzes laikiem.
Bezdarbs valstī sasniedzis 4,6%, kas, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, gan nav dramatisks rādītājs. Taču tas ir augstākais pēdējos desmit gados un krietni vairāk nekā 3,2% 2014. gada vidū.
Finanšu lobija grupa Finance Norway (FNO) pagājušajā nedēļā publiskotajā pētījumā konstatējusi, ka Norvēģijas patērētāju pārliecība nokritusi līdz pēdējos 24 gados zemākajam līmenim.
Valsts ekonomisti izteikušies, ka martā varētu sagaidīt centrālās bankas paziņojumu par procentu likmes samazināšanu. Iespējams, Norvēģija varētu sekot Zviedrijas un Dānijas piemēram. Šo valstu centrālās bankas noteikušas negatīvas procentlikmes, lai mēģinātu šādi stimulēt ekonomikas izaugsmi.
Arī Norvēģijas premjere Erna Sūlberga izteikusies, ka saskata iespēju stimulēt ekonomiku, izmantojot procentlikmes samazināšanu.
Norvēģijas centrālās bankas vadītājs Eisteins Ulsens savā ikgadējā runā pagājušajā nedēļā bija tiešs. «Naftas cenu kritums samazinās Norvēģijas nacionālo bagātību. Ekonomikai priekšā ir pārbaudījuma periods. Norvēģijas ekonomika ir baudījusi īpaši garu vasaru. Tagad nāk ziema,» viņa teikto citē Bloomberg. Viņš arī uzsvēra, ka izdevumu palielināšana nebūtu ceļš, kas ejams laikā, kad apstājusies 810 miljardu ASV dolāru vērtā Norvēģijas labklājības fonda augšana un kad pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanās neļauj būt pārliecinātiem par tā augšanu nākotnē. Centrālās bankas vadītājs arī prognozēja, ka valdībai šogad varētu nākties labklājības fondu patukšot vismaz par 10 miljardiem ASV dolāru.
Valdība tērēs
Oktobrī valdība paziņoja par budžetu, kas paredz rekordlielu naftas ienākumu daļu no labklājības fonda - 4,9 miljardus kronu (570 miljonu ASV dolāru) - atvēlēt izaugsmes stimulēšanai. Taču kopš tā laika naftas cenas kritušās vēl par 30%, tāpēc, pēc E. Ulsena domām, valdībai no fonda nāksies izņemt krietni vairāk naudas.
Tiesa, Norvēģijas labklājības fonda pārvaldītāji uzsver, ka netaisās mainīt līdzšinējo stratēģiju un izpārdot aktīvus. Valdības izņemto naudu fonds cer kompensēt ar dividendēm un ienākumiem no aizdevumu procentiem.
BBC konstatē, ka pēc naftas cenu krituma Norvēģija ir saskārusies ar tā dēvēto nīderlandiešu slimību - pārlieku balstīšanos uz vienu nozari, kas šajā gadījumā ir naftas un gāzes sektors. Jau tagad esot skaidrs, ka tuvākajos gados valsts vairs nevarēs atļauties realizēt kaut vai tādus celtniecības projektus, kādi cits pēc cita tapa laikā pēc atgūšanās no 2008. gada krīzes. Norvēģu mājsaimniecību parādi ir sasnieguši vairāk nekā 200% no gada ienākumiem.