Sarežģītāks komplekts
«Šī sezona ir plānota un ilgi gaidīta no dažādiem aspektiem, tajā skaitā saistībā ar pašmāju izcilo mākslinieku piesaisti. Būs daudz spožu vārdu, pasaulē iemīļotu dziedātāju, viesosies arī slaveni diriģenti,» LNOB galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš sola par sezonu, ko atklās galā koncerts 8. septembrī - pašu teātra zvaigznes un izcili viessolisti, koris un orķestris, ko diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, Jānis Liepiņš, Normunds Vaicis un Andris Veismanis. Īpašs notikums būs Vinčenco Bellīni belkanto drāmas Norma koncertuzvedums, kas 14. aprīlī diriģentes Sperancas Skapuči vadībā pulcēs izcilas operzvaigznes: titullomu pirmo reizi Latvijā dziedās Marina Rebeka, Pollions būs Aleksandrs Antoņenko, Orovezs - Ains Angers, Adalžiza - Anna Gorjačova.
Uzmanības centrā būs pašmāju jauno dziedātāju debijas. Sezonas pirmā jauniestudējuma - Šarla Guno operas Fausts (pirmizrāde 30. septembrī) - muzikālais vadītājs un diriģents ir Tadeušs Voicehovskis, režisors - Aiks Karapetjans. Iesaistīts arī pasaulslavenais gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmus veido Kristīne Pasternaka, videomākslu - Artis Dzērve, horeogrāfiju - Linda Mīļā. Gan Sonora Vaice, gan Margarita Vilsone Margarētas lomu atveidos pirmoreiz, savukārt 20. Rīgas Operas festivālā sezonas noslēgumā gaidāma mūsu starptautiskās operzvaigznes Marinas Rebekas debija. Faustu atveidos Valentīns Ditjuks vai Raimonds Bramanis, Mefistofeli - Andreass Bauers vai Krišjānis Norvelis, bet Valentīna tēlā līdzās LNO solistam Jānim Apeinim iejūtas Itālijā dzīvojošais baritons Valdis Jansons. Operu, kuras sižetam komponistu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, režisors Aiks Karapetjans iestudē vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. «Taču tas nenozīmē, ka uzvedums būs bezcerīgi nopietns,» norāda režisors.
Citāds Jevgeņijs Oņegins
Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējuma pirmizrāde 8. decembrī, kuras muzikālais vadītājs ir Ainārs Rubiķis, būs režisores Rēzijas Kalniņas debija LNO. Kostīmus veido Amoralle, scenogrāfiju - Mihails Kramenko. Gaidāms drosmīgs iestudējums. «Vai iespējams izrauties no modeļiem, kuros dzīvojuši vecāki un sabiedrība? Kad Upuris kļūst par Vajātāju? Un kad Vajātājs kļūst par Glābēju?» šie jautājumi ir interpretācijas fokusā.
Interesants un moderns solās būt Žorža Bizē operas Karmena iestudējums, kura pirmizrādi 2017. gada 2. martā diriģēs Jānis Liepiņš. Radošā komanda no Francijas Karmenas stāstu atainos priekšpilsētā, lielpilsētas nomalē. «Bērni spēlējas pagalmos un provocē policiju, narkotiku tirgoņu savstarpējās izrēķināšanās, ielu mākslinieki un dejotāji... Maza un varmācīga pasaule, kuru raksturo neticama nežēlība un kvēlas alkas pēc brīvības,» režisore Marija-Eva Sinjerola atklāj ieceri.
Sezonas pēdējo pirmizrādi - Riharda Vāgnera operu Tanheizers (23. maijs), veidos diriģents Mārtiņš Ozoliņš un somu režisors Vilpu Kiljunens ar savu radošo komandu. Tanheizers - mākslinieks iedvesmu gūst ekstrēmos pretstatos: baudā, ko piedzīvo pazemes grotā, un askēzē svētceļojumā uz Romu. Viņš meklē pilnību: jutekliskajā Venus grib atrast Elizabetes šķīstumu, bet šķīstajā Elizabetē - Venus jutekliskumu.
Starptautiski atzītais slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs savā laikmetīgajā baletā Pērs Gints (pirmizrāde 28. oktobrī) apvienojis pašironiju, absurda estētiku un sirreālismu ar Edvarda Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem. Savulaik publikas iemīļotā baleta Pie zilās Donavas atjaunojums 12. aprīlī svinēs iestudējuma 60 gadu jubileju un tā iestudētājas Helēnas Tangijevas-Birznieces 110. jubileju. Valšu karaļa Johana Štrausa mūzikā risināsies romantisks stāsts par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti.