Lielā daļā komentāru dažādos līmeņos būvniecībā liek akcentu uz cilvēka faktora ietekmes palielināšanu (Valsts būvinspekcija, būvvaldes un citi). Acīmredzot arī tas ir vajadzīgs. Bet vai paļauties tikai uz cilvēcisko faktoru ir efektīvākais risinājums?
Paanalizējiet lielākās avārijas ar cilvēku upuriem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, teiksim, pēdējos 30 gados: Černobiļa, Ķeguma tilts, Estonia, Sajānu HES, dzelzceļa avārijas Šveicē un Ņujorkā, Maxima…
Visur pamatā ir cilvēka kļūdas dažādos izpausmes veidos. Darbinot ļoti sarežģītas tehnoloģiskās iekārtas, vairs nevaram paļauties tikai uz cilvēka prātu un adekvātu momentānu rīcību kritiskās situācijās. Ir jāpaaugstina automātisko iekārtu faktors, kas brīdina par draudošām briesmām vai tās pat novērš. Visos minētajos avārijas gadījumos tas ir bijis iespējams, neprasot nebūt ne kosmiskas tehnoloģijas un izmaksas.
Sāksim ar Černobiļas AES 4. bloka avāriju, ko izraisīja pilnīgi neadekvāta dežūrpersonāla rīcība - kļūdas operatīvajā darbībā, pamataizsardzības atslēgšana eksperimenta/pārbaužu laikā. Šodien visi pasaules kodolreaktori ir apgādāti ar automātisku aizsardzību «pret muļķi». Minētajā gadījumā reaktors tiktu automātiski apturēts ar pirmo nepareizo rīcību.
Ķeguma tilta pārbaudēs uz metāla konstrukcijām gan bija uzlikti adapteri - tenzometri tērauda nospriegojuma kontrolei, bet ne nepārtrauktas darbības režīmā ar izeju uz signālu. Pārbaudītāji, kļūdījušies ar pārbaudes svara aprēķiniem (slodze bija 1,8 no pieļaujamās!), kļūdījās otrreiz - tenzometru rādījumus gribēja nolasīt tikai pēc visu slogošanas automašīnu uzbraukšanas… Automātisks brīdinājums procesa laikā varēja avāriju novērst.
Ja vilcieniem Šveicē un Ņujorkā būtu uzlikta elementāra ātruma radaru kontrole bīstamajos posmos ar automātisku iedarbi uz bremzēm, mašīnists varētu aizsnausties vai ālēties, avāriju risks būtiski samazinātos.
Ja Maxima veikala noslogotākajās vietās pārsegumu konstrukcijās būtu uzlikti pat vienkāršākie adapteri, tie jau sen būtu brīdinājuši par pieļaujamo sprieguma pārsniegšanu. Un tas nav dūmu detektors, kuru var dublēt ar aci - pīpēja vai nepīpēja.
Tas nozīmē - lai palielinātu cilvēku drošību, arī būvniecībā plašāk jāizmanto automātiskās brīdināšanas sistēmas. Šodien tādas darbojas laikam tikai otrās klases (vecais dalījums, ar avārijas varbūtību reizi 10†000 gados) objektos. Bet dzīve un tehnoloģijas iet uz priekšu - ir XXI gadsimts. Tas ir jādara ar valsts noteiktiem normatīviem, jo tirgus šo jomu regulē pretējā virzienā. Šinī rakstā aprakstītās kontroles sistēmas ir vecas, bet šodien ir jaunas, modernākas un efektīvākas - ir jāizmanto tās.
Aicinu būvniekus - un ne tikai būvniekus - uz diskusiju!