Jā, tāda doma ir radusies - to izdarīt šī gada laikā, tas nozīmē, ka ir jāsakārto likumi, jādefinē, kas ir sabiedriskā padome un kas definēs, kas ir sabiedriskais pasūtījums, kas šobrīd, manuprāt, ir tas lielākais klupšanas akmens, jo katram ir savs priekšstats par to, kas šis sabiedriskais pasūtījums ir. Līdz ar to katrs ir neapmierināts ar kādu daļiņu tajā, kā šis sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts. Tātad šī sabiedriskā padome, sauksim to šobrīd tā, būs tā, kas uzraudzīs, kā sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts.
Tas gan ir mazliet cits modelis - savulaik runa bija par tādu dalījumu, ka sabiedrisko un privāto mediju uzraudzība tiek nodalīta. Tātad šī sabiedriskā padome uzraudzīs arī sabiedriskā pasūtījuma izpildi privātos medijos (protams, ja tie šādu pasūtījumu veiks)?
Tātad šobrīd likumdošana ļauj līdz 15% no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem novirzīt komercmedijiem. Parasti tie gan ir 7-8 procenti, 15% nekad nav sasniegts.
Kādēļ tā?
Es pieļauju, ka komercmediji gaida brīdi, kad sabiedriskie izies no reklāmas tirgus, tad valsts budžetam caur sabiedriskā pasūtījuma pārdali nevajadzētu rūpēties par komercmedijiem - tiem būtu jauna ieņēmumu bāze.
Atgriežoties pie iesāktā - tātad šī sabiedriskā padome veidotu sabiedrisko pasūtījumu, uzraugot tā realizāciju. Savukārt otra padome dalītu frekvences, monitorētu naida runu un līdzīgus iespējamus pārkāpumus un nebūtu saistīta ar sabiedrisko pasūtījumu.
Teicāt «tāda doma ir radusies». Kur - šajā komisijā? NEPLP?
Iniciatīva nāk no visām pusēm - gan no sabiedriskajiem, gan komercmedijiem. Šobrīd veidojas pretruna - NEPLP ir tā institūcija, kas prasa valdībai naudu sabiedriskajiem medijiem, tās pienākums ir gādāt, lai šīs naudas būtu maksimāli daudz, tajā pašā laikā padomes uzdevums ir šos sabiedriskos medijus uzraudzīt, uzlikt sodus pārkāpumu gadījumā.
Kā tiks veidota šī sabiedriskā padome?
Dažādās valstīs modeļi atšķiras, tomēr vairumā gadījumu tādās ir politiskie pārstāvji - no katras parlamentā pārstāvētas partijas, arī no opozīcijas.
Būs iebildumi.
Jā, bet tad tā vismaz būtu atklāta strīdēšanās pie viena galda. Šobrīd tāpat šīs cīņas notiek, tikai aiz priekškara. Bet es piekrītu - diskusijas būs.
Jo vairāk tāpēc, ka jautājums būs par kritērijiem citu padomes locekļu izvēlē. Piemēram, ja runājam par nevalstisko sektoru, - vieni teiks, ka tur jābūt baznīcu pārstāvjiem, citi teiks - seksuālo minoritāšu organizāciju interešu paudējiem utt.
Jā, ir valstis, kurās šādās padomēs patiešām ir baznīcas, visu konfesiju pārstāvji. Tad nu gadu strādāsim, lauzīsim šķēpus, kādai ir jābūt šai padomei Latvijas gadījumā. Un, jā, kāpēc tajā nevarētu būt baznīcas pārstāvji? Latvijā ir gana daudz ticīgu cilvēku, kuri vēlētos redzēt pārstāvētas savas intereses.
Neapstrīdu grupu interešu leģitimitāti. Es tikai neesmu pārliecināts, ka tās harmoniski un proporcionāli korekti savietojamas pie viena galda. Un pat ja izdosies radīt adekvātu pārstāvniecību, tie ļaudis tur vienkārši strīdēsies, ko kurš saprot ar sabiedriskā pasūtījuma saturu. Jūs tas nebaida?
Ja nebūtu šīs citu valstu pieredzes, tad es varētu piekrist jūsu bažām.
Arī Austrumeiropā - ņemot vērā postpadomju telpas cilvēku «māku» atrast kompromisu?
Jā, jā - un nu jau vairākus gadus. Līdz ar to es domāju, ka tas vairāk ir jautājums par pareizu darba organizāciju, darba kārtību. Tāpat daudz atkarīgs no šādas padomes vadītāja personības. Tomēr es nenoliedzu, ka viegli nebūs.
Vai ir jau domāts par šādas padomes lielumu?
Vēl nav, bet mans subjektīvais viedoklis ir, ka tās locekļu skaitam vajadzētu būt starp 10 un 20 personām. Proti, tai nevajadzētu būt lielai, bet man grūti iedomāties pienācīgu dažādu grupu pārstāvniecību, ka skaits būtu zem desmit.
Un tie ļaudis saņems par šo darbu naudu?
Par to vēl nav spriests, un tas nekur vēl nav «iekalts», bet man šķiet - ja gribam, lai tas nav tikai pulciņš, kur atnāk tikai parunāties, bet tiek izvirzīti uzdevumi, tad šiem cilvēkiem kaut kāds atalgojums būtu jāsaņem. Cita lieta, ka var būt dažādi modeļi. Piemēram, var būt samaksa par sēdēm līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonda padomē. Vai par kāda skaidri definēta uzdevuma izpildi.
Lai jau veicas. Vienkārši jēdziens «sabiedriskais pasūtījums» man liekas neizbēgami subjektīvs. Vienam liekas, ka sabiedrības interesēs ir vairāk Raimonda Paula, citam - Pētera Vaska. Un es vispār gribu raidījumus par baltvāciešiem un ebreju lomu Latvijas vēsturē...
Nu, jūs jau pats pietiekami precīzi iezīmējāt - tātad mums vajag raidījumu par nacionālajām minoritātēm. Vienā nedēļā par ebrejiem, nākamajā par igauņiem utt. Es kā latgaliete teiktu, ka pilnīgi noteikti vienreiz nedēļā jābūt raidījumam par Latgali, turklāt latgaliešu valodā. Tad nāks kāda māmiņu kluba pārstāve un teiks, ka nepieciešams attiecīgs raidījums...
Viena lieta ir atrast kompromisu par tādu daudzkrāsainu, dažādām interesēm atbilstošu pasūtījumu. Cita - vai medijos vispār ir, kā tagad saka, kapacitāte to izpildīt. Pretējā gadījumā kaut kas notiks «ķeksīša» dēļ.
Padome būs tā, kas kontrolēs. Bet es sapratu jautājumu. Pirmkārt, sabiedriskais pasūtījums ir definēts tā, ka, jā, formāli tas tiek izpildīts. Manā skatījumā tas būtu jādefinē precīzāk. Otrkārt, tas ir jautājums par mediju politiku - kā vispār tiek gatavoti mediju cilvēki Latvijā, un te, protams, ir jautājumi. Es pati laikam nevarētu «piesieties» operatoru darbam (smejas).
Šo sabiedrisko padomi apstiprina parlaments?
Labs jautājums. Bet es domāju, ka jā.
O, būs jautri.
Un būs arī daudz kandidātu (smejas).
Kas notiek ar pašreizējo padomi?
Dažiem tās locekļiem pilnvaras beidzas 2017. gadā, Dacei Ķezberei vēlāk. Visticamākais, šī paliek kā padome, kas līdz šim ir nodarbināta ar frekvenču piešķiršanu, monitoringu, likumdošanas jautājumiem. Un viņiem ir savs modelis tam, lai šīs padomes birojs būtu piesaistāms jaunveidojamai sabiedriskajai padomei - lai nebūtu jāveido papildu infrastruktūra.
Nākamā tēma. LTV valdei beidzas pilnvaras. NEPLP ir paudusi, ka notiks darba izvērtējums, bet kopumā šī valde, ja vien pati vēlas, varētu darbu turpināt. Respektīvi, konkurss netiktu rīkots. Piekrītat?
Likums nosaka, ka tiešām padome ir tā, kas ieceļ LTV valdi, un likumā nav tik strikti noteikts, vai konkurss ir jārīko ik pēc pieciem pilnvaru gadiem, tas tiešām ir padomes kompetencē. Padome var arī nerīkot un pagarināt pilnvaras. Es personīgi uzskatu, ka pareizāk būtu konkursu rīkot, jo nekas jau pašreizējiem valdes locekļiem neliedz šajā konkursā piedalīties. Un, ja viņi patiesi ir labākie, tad viņi loģiski turpina darbu. Vienkārši konkurss būtu tāds labs veids arī pašreizējiem valdes locekļiem mobilizēties, izvērtēt pašiem savu darbu un nospraust sev jaunus mērķus.
Bet, atkārtošu, tas ir padomes kompetencē. Komisija var tikai jautāt padomei, ko tā par šo jautājumu domā, kāda ir padomes argumentācija.
To es saprotu, bet vai tad jūs kā parlamentārieši nevērtējat, piemēram, saturu? Cik saprotu, padomes uzdevumā šādu vērtējumu veiks piesaistītie eksperti.
Nu, mēs esam tikušies ar sabiedrisko mediju vadītājiem... Ja mēs skatāmies reitingus, LTV reitingi ir uzlabojušies, tas ir labs rādītājs. Tātad kaut kas ir nācis klāt jauns un interesants, nenoliedzami. Ja ir runa par saimnieciskās darbības izvērtējumu, tad par šo tēmu mēs droši vien varam izteikties pēc, piemēram, Valsts kontroles atzinumu saņemšanas. Bet kopumā - lai nebūtu tā kā Polijā, piemēram, mēs, politiķi, vismaz šajā komisijā esam tiešām centušies nevērtēt saturu. Mēs jau vienreiz - tas bija 11. Saeimas laikā - uz šī grābekļa uzkāpām, vērtējot kādu kultūras raidījumu... Respektīvi, jautājums par šī raidījuma tālāko likteni nonāca arī mūsu komisijā, mēs kaut ko izteicāmies, un rezultātā LTV piedraudēja sūdzēties Eiropas struktūrās par politisku iejaukšanos. Īsi sakot, parlamenta loma šādos jautājumos ir maksimāli maza. Ir ievēlēta neatkarīga padome, attiecīgi politiķiem ir jāuzticas šai padomei.
Tas ir labi, tikai, ja kārtējo reizi sākas bēdas par to, ko, piemēram, skatās ļaudis austrumu pierobežā, prese tāpat dodas prasīt atbildi no Laizānes.
Un saka: dari kaut ko! (Smejas.) Tāpēc šī jaunā sabiedriskā padome ir vajadzīga, jo tā precīzi definētu uzdevumus, pasūtījumu, un tad parlaments arī skaidrāk zinātu, kāpēc tiek prasīta tāda vai cita naudas summa.