Jāpiebilst, ka daudzas valstis pēc pilotprojektu veikšanas secinājušas, ka pastāv lieli rezultātu viltošanas riski, jo tika identificēta dažādu drošības risku iespējamība gan no iekšienes, piemēram, negodīgs sistēmas administrators, gan ārienes, piemēram, hakeri vai cilvēki, kas apzināti vēlas graut vēlēšanu procesu.
Jāatceras, ka Igaunijā interneta vēlēšanu ticamība tika apšaubīta tiesā, jo kāds students demonstrēja programmatūru, kas ļauj manipulēt ar parlamenta vēlēšanu rezultātiem, apšaubot balsošanas konfidencialitāti un balsu saņemšanas korektumu. Tā kā viņam nebija pierādījumu par reāliem incidentiem, prasība tika noraidīta. Taču par Igaunijas vēlēšanu drošības līmeni kritiski izsakās gan atzīti ārvalstu datorzinātnieki, gan vadošais Igaunijas kriptogrāfs Helgers Lipmā. Ar interneta vēlēšanām saistītos riskus uzskatāmi nodemonstrēja šī gada Igaunijas Reformu partijas skandāls, par ko vēstīja arī Latvijas mediji.
Viens no lielākajiem interneta vēlēšanu klupšanas akmeņiem šobrīd ir tehnoloģiski neiespējamā divu nosacījumu izpilde - nepieciešamība nodrošināt vienlaikus gan drošu, gan aizklātu balsojumu.
Diemžēl pašreizējā tehnoloģiju attīstības stadija paredz to, ka ikkatrs individuālais balsojums tiek saistīts ar konkrēto vēlētāju un tāds arī nonāk vēlēšanu virtuālajā urnā. Vēlētājam būtu jāuzticas, ka vēlāk šī virtuālā aploksne ar viņa personas kodu tiek iznīcināta, nepierakstot, par ko konkrētā persona nobalsojusi. Savukārt, ja saikni starp balsotāju un viņa balsojumu «dzēšam», tad interneta vēlēšanu rezultāta ticamību vairs nav iespējams pārbaudīt un tas ļauj manipulēt ar iegūto rezultātu. Aizklātuma principa neievērošana neatbilst ne Latvijas Satversmes 6. pantam, nedz arī ANO Vispārīgās cilvēktiesības deklarācijas 21. panta 3. punktam. Vai esam gatavi upurēt aizklātuma principu interneta vēlēšanu vārdā, vai esam gatavi grozīt Satversmi?
Satversmes 2. pants «Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai» nozīmē to, ka vēlēšanās pieļaujamas tikai tādas balsu nodošanas un balsu skaitīšanas elektroniskas ierīces, par kuru darbības godīgumu var pārliecināties tautas pārstāvji bez speciālām zināšanām. Ja pēdējās pašvaldību vēlēšanās nebūtu iespēja pārskaitīt biļetenus, tad kā Daugavpilī varētu kliedēt šaubas par ieskenēto biļetenu datorizētās skaitīšanas pareizību?
Arī akadēmiķis Andris Ambainis un LU profesors Jānis Bičevskis norāda uz interneta vēlēšanu riskiem, uzsverot, ka interneta vidē ielaušanās viegli var palikt nepamanīta. To pierāda ASV nesen veiktais interneta vēlēšanu pilotprojekts, kurā ārējais uzbrukums netika pamanīts, līdz «uzbrucēji» (Mičiganas Universitātes studenti) paši par to paziņoja. Lieki piebilst, ka tika nolemts šo sistēmu praksē neizmantot. ASV valdības institūcijas, kas atbild par IT tehnoloģijām vēlēšanu procesā, uzsver, ka tuvākajā nākotnē drošas interneta vēlēšanas nav iespējamas.
*Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas asociētais biedrs