Koncertdzīvi tikko izremontētajā Rīgas Doma Kapitula zālē, kur pietiek vietas 70 klausītājiem, 8. decembra vakarā, plkst. 18.00, meditatīvā noskaņā sveču gaismā uzsāks vokālā grupa Schola Cantorum Riga, pirmajai programmai šajā mājīgajā telpā izvēloties renesanses laika mūziķa un dzejnieka Burkarda Valdisa (1490-1556) psalmus. Tie sarakstīti, autoram atrodoties ieslodzījumā cietumā Bauskas pilī laikā no 1536. līdz 1540. gadam. Slavenā un leģendārā renesanses laika rīdzinieka psalmi skanēs arī viņa laikabiedra, XVI gs. vācu komponista, Johannesa Hoigela (1540-1582) motetēs un improvizācijās stabulēm un rata lirai, kuru spēlēs pats Schola Cantorum Riga vadītājs Guntars Prānis.
«Burkards Valdiss bija franciskāņu mūks, un tas nozīmē - ļoti augsti izglītots cilvēks. Viņš bija gan izcils vārda meistars, viens no pirmajiem, kurš pilnā apjomā atdzejojis visus psalmus viduslejasvācu valodā, kuru XVI gadsimtā runāja arī Rīgā. Savā dzejā un fabulās Valdiss aizstāvēja beztiesīgos latviešus,» stāsta Guntars Prānis, kurš savulaik pirmais iepazīstināja mūsu publiku ar Burkarda Valdisa mūziku, vairāk nekā pirms desmit gadiem ar savu vokālo grupu Bauskas pilsdrupās atskaņojot Parabolu par pazudušo dēlu.
Burkards Valdiss sacerēja arī melodijas. G. Prānis uzsver, ka tieši viņa melodijas latviešu mūzikas kontekstā ir nepelnīti maz pieminētas un atskaņotas. «Es uzskatu, ka mūzikas vēsture ir kaut kas dzīvs un dzirdams, nevis tikai faktu kopums. Tas bija impulss veidot šo programmu. Burkards Valdiss sacerēja tikai vienbalsīgas melodijas, taču tā laika (proti, renesanses) dziesmu izpildīšanas praksē muzicēšanā tika integrēti dažādi mūzikas instrumenti,» G. Prānis atklāj, kāpēc koncertā skanēs arī rata lira un Ievas Nīmanes improvizācijas blokflautai. «Gribējās parādīt, ka dziesma renesanses laikā nebija tikai vienbalsīga dziedāšana, tāpēc pievienojām instrumentus un mēģinām izstāstīt savu versiju par to, ko nozīmē tālaika dziesma un cik nozīmīga ir improvizācija.»
Izrādās, rata lira ir dokumentēta kā instruments, kuru lietoja XVI gs. Livonijā. «Mani ļoti fascinē šis skaistais instruments - kastīte, kuras iekšpusē ir stīgas. Taustiņi maina stīgas garumu, un tā var spēlēt melodiju. Savukārt stīgu ievibrē nevis lociņš kā vijolei, bet rats, kuru griež līdzīgi gaļas mašīnai. To sauc par mūžīgo lociņu, jo skaņa ir nepārtraukta,» stāsta G. Prānis. Viņš jau vairāk nekā gadu apgūst angļu rata liras kopiju, kuru viņam izgatavojis kāds angļu meistars.
Biļetes uz koncertu nopērkamas Rīgas Doma kasē.