VARAM vērtējumā nodoklis nepieciešams, lai mazinātu dabas resursu nelietderīgu izmantošanu un pastkastīšu piesārņošanu ar nevēlamu reklāmu. Savukārt poligrāfijas nozares pārstāvji iebilst pret nesamērīgu nodokli tikai vienam reklāmas veidam. Likumprojekts pašlaik paredz par katru drukātās reklāmas izdevumu un materiālu kilogramu maksāt 91 santīmu (1,30 eiro) lielu nodokli. Valdība to akceptēja, bet ar nosacījumu, ka pirms tā izskatīšanas Saeimā VARAM kopā ar nevalstiskajām organizācijām vēlreiz izvērtēs aprēķinu pamatotību. Ministrijas dati liecina, ka drukātās reklāmas daudzums ir aptuveni 2000 tonnu, bet saskaņā ar nozares aplēsēm tas pārsniedz 20 000 tonnu gadā. Un no tā varētu būt atkarīga gan nodokļa likme, gan plānotie budžeta ieņēmumi.
VARAM ar poligrāfijas nozares pārstāvjiem šonedēļ diskutēja par šo likumprojektu - nodokļa likmi, tajā skaitā no otrreizējām izejvielām izgatavotam papīram, pārejas periodu, atlaidēm un atbrīvojumiem. Ministrija plāno tuvāko nedēļu laikā izstrādāt priekšlikumus šim likumprojektam iesniegšanai Saeimā un pēc iepazīšanās ar tiem poligrāfijas nozares pārstāvji lems par tālāko rīcību, pastāstīja Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša. Viņš norāda, ka šis nodoklis skars visu tautsaimniecību, kultūras pasākumu organizatorus, partijas, pašvaldības un citus, kas rada reklāmas materiālus. Satraukumu par ietekmi uz kultūras pasākumu organizēšanas izmaksām valdībā pauda arī Kultūras ministrijas pārstāvis. Tas par 40% samazinās esošo reklāmas materiālu izgatavošanas apgrozījumu - Ls 25 milj. - un līdz pat 300 cilvēkiem varētu zaudēt darba vietas, uzskata V. Trokša. Viņš norāda, ka, tikai vienam reklāmas veidam uzliekot tik apjomīgu nodokli, kas būs 10%-100% no produktu izgatavošanas vērtības, tiek kropļota konkurence. Viņaprāt, ar nodokli dažu procentu apmērā no ienākumiem vajadzētu aplikt visa veida reklāmu. V. Trokša piebilst, ka papīrs ir pārstrādājams, dabai draudzīgs resurss, turklāt mēstuļu problēmu varētu risināt, paredzot normatīvajos aktos prasību atļaut likt šos materiālus paskastītē tikai ar tās īpašnieka piekrišanu.
Šie reklāmas materiāli daļai cilvēku ir nepieciešami, turklāt tik apjomīgs nodoklis vienam reklāmas veidam novedīs pie nozares sašaurināšanās un cilvēku atlaišanas, uzskata arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Kārlis Šēnhofs. LTRK pārstāvis plāno atbalstīt poligrāfijas nozares pārstāvjus Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.
Pašlaik «veidojas absurds papīra aprites cikls -vieni ražo, otri drukā, trešie izplata, bet pēdējie met ārā», norāda VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), skaidrojot, ka nodokļa mērķis ir mazināt neadresēto drukātās reklāmas apjomu un piespiest nozari racionālāk izmantot papīru, piemēram, grāmatu iespiešanai, nodarot mazāku kaitējumu videi un radot lielāku vērtību iedzīvotājiem un ekonomikai. Pašlaik diskusijās ar nozares pārstāvjiem tiekot meklēts risinājums, lai šis nodoklis nebūtu «nozari iznīcinošs», bet būtu sasniegts mērķis, norāda E. Sprūdžs, piebilstot, ka tas ir «vides jautājums», nevis «budžeta lāpīšanas pasākums», un šis nodoklis bijis ieplānots jau pirms gada. Ministrs arī neizslēdz iespēju, ka sākotnēji plānotā likme varētu tikt samazināta.
Šāda negribētu reklāmas materiālu drukāšana un izplatīšana ir nelietderīga dabas resursu izmantošana, jo tie uzreiz pēc saņemšanas tiek izsviesti, norāda biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga. Akcijas Zaļie soļi ietvaros aprēķināts, ka Latvijas neadresētā tiešā pasta nosūtīto reklāmas avīžu skaits sasniedz 100 miljonus gadā un to saražošanai jāpatērē 1500 tonnu papīra. J. Brizga ir pārliecināts, ka nodoklis nepieciešams, lai to samazinātu.
Jauns Dabas resursu nodoklis no nākamā gada plānots arī pirotehnikai un mazajām hidroelektrostacijām, un arī tas izraisījis attiecīgo nozaru pārstāvju protestus, taču galavārds par to būs jāsaka Saeimai.