Ražošanas brāķis
«PVN shēmas ir klasisks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aspekts, jo nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus mēģina legalizēt ar banku sistēmas palīdzību, un tas ir uzskatāms par būtisku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku. Banku iekšējai kontroles sistēmai ir jāstrādā pietiekami efektīvi, lai atpazītu šādus mēģinājumus, un līdzīgi kā par citiem aizdomīgiem vai neparastiem gadījumiem bankām ir pienākums ziņot Kontroles dienestam,» - šādu PVN shēmošanas sērgas raksturojumu Dienai sniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar FKTK sabiedrisko attiecību speciālistes Agneses Līcītes starpniecību.
Pētot PVN shēmotāju masveidības iemeslus, Diena nosūtīja virkni jautājumu FKTK un septiņām vadošajām Latvijas bankām, no kurām līdz šā raksta nodošanas brīdim atbildes bija sniegušas četras no uzrunātajām - Swedbank, Norvik banka, DNB banka un ABLV banka; viena - Rietumu banka - jau sākotnēji paziņoja, ka komentārus nesniegs, savukārt no Citadeles un SEB bankas atbildes līdz šā raksta nodošanas brīdim joprojām nebija saņemtas.
No atbildēm secināms, ka bankām ir labi zināma PVN shēmotāju problēma un ka bankas vismaz vārdos pievērš lielu uzmanību shēmotāju izskaušanai, tajā skaitā rīkojot regulāras savu darbinieku apmācības, kā precīzāk noteikt un jau saknē izskaust PVN shēmu organizēšanas tīkotājus jeb, citiem vārdiem sakot, kā nepieļaut fiktīviem uzņēmumiem atvērt kontus bankās un arī novērst fiktīvu darījumu iespējamību banku pārskaitījumos.
Dienas pētījums pierāda, ka valsts budžets katru gadu zaudē no 460 miljoniem līdz pat teju vienam miljardam eiro no PVN shēmām un skaidrā naudā tiek «izņemts» no 800 miljoniem līdz 1,5 miljardiem eiro, kas apgrozās tālāk Latvijas ekonomikā. Dienas pētījumā pieaicinātie eksperti uzskata - iespējams, daļa no problēmas ir tajā apstāklī, ka banku sistēma un arī tās uzraugs FKTK labākajā gadījumā neievēro un nepievērš tam pietiekamu uzmanību vai - sliktākajā gadījumā pieļauj šādu sistēmisku valsts izlaupīšanu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns iepriekš Dienai sacīja, ka pērn Kontroles dienests ir saņēmis 17 000 ziņojumu par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem banku sektorā, taču eksperti retoriski norāda - «pretstatot ziņojumu skaitu un esošo PVN shēmu apmēru, jāsecina, ka šie 17 000 ziņojumi ir «ražošanas brāķis», daļa no tiem - sistēmisku, noziedzīgu nodarījumu atkritumi, kas ļauj joprojām ar pilniem apgriezieniem strādāt «PVN mašīnai», kuru darbina ļaunprātīgi uzņēmumi, bankas un, iespējams, valsts iestādes, kuras labākajā gadījumā nepievērš pienācīgu uzmanību, bet sliktākajā - atbalsta šīs PVN shēmas. Viena no dzīves gudrībām ir spēja nošķirt cēloņus no sekām. Ko līdz 17 000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, ja bankas jau pašā sākumā ir pieļāvušas šādu klientu un šādu klientu darījumu esamību? Jo bankas ziņo par jau notikušiem, nevis plānotiem darījumiem. Līdz ar to šis tomēr ir jautājums par FKTK kompetenci - par to, ka FKTK noteikumi vai to neesamība un neievērošana no daudzu banku puses galarezultātā ir noveduši pie zaudējumiem valsts budžetam».
«Nenomaksātie nodokļi, arī PVN shēmas ir sabiedrības slepkavošana bez tieša nodoma - jo to dēļ sabiedrība nesaņem atbilstošā līmenī veselības aprūpes, izglītības, publiskās infrastruktūras lietošanas pakalpojumus. Šādā izpratnē PVN shēmas ir pielīdzināmas tai noziegumu kategorijai, kam nav pieļaujams noilgums,» akcentē eksperti.
Skaidrības labad jānorāda, ka FKTK pieņem Latvijas bankām saistošus noteikumus - prasības, kas tām ir jāievēro -, un attiecīgi par šo noteikumu neievērošanu vai nepietiekamu ievērošanu tieši FKTK ir tiesīga piemērot sodus. FKTK faktiski veic preventīvas darbības, lai banku sistēmas ietvaros nenotiktu noziedzīgi nodarījumi, bet Kontroles dienests cīnās ar sekām. Tieši PVN shēmu sērgas izplatība un ziņojumu skaits, kas nonāk Kontroles dienestā, ir fakti, kas liecina - kaut kas acīmredzot nav kārtībā, ja reiz šī sērga ir tik dziļi izplatījusies Latvijas banku sistēmā.
Shēmotāju paradumi labi zināmi
Viens no Dienas jautājumiem bankām bija - ar kādām grūtībām banka sastopas visbiežāk, identificējot tos klientus un strādājot ar tiem klientiem, kuri saistīti ar t. s. PVN shēmām.
Norvik bankas pārstāvji akcentē, ka grūtības sagādā tas, ka konta atvēršanas brīdī (ja tas ir nesen dibināts uzņēmums, par kuru nav pieejama darbības vēsture vai iepriekšējo gadu finanšu pārskati) nav iespējams viennozīmīgi noteikt, ka šis uzņēmums būs iesaistīts PVN shēmā. Vienlaikus tiek uzsvērts - ņemot vērā to, ka Norvik bankas iekšējās kontroles sistēma ir uzbūvēta tādā veidā, lai pēc iespējas mazinātu iespēju ar bankas starpniecību veikt aizdomīgus darījumus. Norvik bankas pārstāvji arī uzsver, ka pēdējo gadu laikā banka nav iesaistīta tādos reputācijas skandālos, kuri ir saistīti ar klientu realizētajām PVN shēmām.
DNB bankas valdes loceklis un viceprezidents Intars Sloka norāda, ka pēdējā laika tendence rāda - PVN shēmu uzņēmumu pārstāvji bankās ierodas ļoti labi sagatavojušies un ir spējīgi argumentēti atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Tāpēc bankas darbiniekam ir jābūt ļoti zinošam attiecīgās saimnieciskās darbības jomā, lai spētu identificēt klienta sniegtās informācijas nesakritību ar realitāti.
Savukārt Swedbank savā atbildē norāda: «Ja runā par sarežģījumiem aizdomīgu darījumu identificēšanā, jāuzsver, ka nodokļu apiešanas shēmas visbiežāk netiek īstenotas vienas bankas ietvaros, turklāt bieži vien daļa no shēmas tiek īstenota ārpus Latvijas, kas apgrūtina atsevišķas bankas iespējas tās identificēt. Bankas pēc konkrētām pazīmēm klasificē aizdomīgos darījumus un ziņo par tiem atbildīgajām iestādēm, tāpēc kādas shēmas identificēšanas iespējas galvenokārt gulstas uz iestāžu pleciem, savukārt banku uzdevums ir operatīvi reaģēt uz iestāžu norādēm vai pieprasījumiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks jebkurā gadījumā rodas no neskaidriem darījuma mērķiem. Ja klients nav no Latvijas vai nauda ceļo ārpus Latvijas, tas, protams, pievērš papildu uzmanību.»
Diena bankām arī lūdza atklāt personas profilu tiem, kas parasti nāk uz banku atvērt kontu fiktīvam uzņēmumam, un vai tās mēdz būt vienas un tās pašas personas. Norvik bankas pārstāvji norāda, ka bieži vien fiktīvo uzņēmumu īpašnieki ir gados jauni cilvēki vai arī cilvēki ar «nelabvēlīgu sociālo vēsturi». Kā papildu raksturojošs lielums tiek minēts tas, ka šīs personas neorientējas uzņēmuma saimnieciskajā darbībā un nespēj atbildēt uz visiem bankas pārstāvju uzdotajiem jautājumiem. Konstatējot kādu no šādām pazīmēm, Norvik banka noteikti atsakās no sadarbības sākšanas ar šādu klientu.
Savukārt Swedbank, sākot sadarbību, ikvienu potenciālo klientu rūpīgi izvērtē. Ja tiek atklāts, ka darbība ir fiktīva vai arī ka darbība nav bankai saprotama, sadarbība tiek atteikta. Bankas pārstāvji gan norāda, ka shēmas ir dažādas un tieši uzraudzības iestādes tās vislabāk var identificēt.
Jāpiebilst, ka par to, ka bankas ļoti labi saprot savu klientu darījumus un PVN shēmu esamību bankās, liecina banku sniegtās atbildes, ka tās zina par tā sauktajiem cesijas darījumiem - darījumiem, kas ir viens no PVN shēmu organizētāju plaši izmantotajiem risinājumiem.
«Runājot par potenciālajām PVN shēmām, tie nav tikai cesijas līgumi, bet gan ikviena neeksistējošā pakalpojuma piegāde un norēķini par tiem, kā arī fiktīvi aizdevumi, kuri ir arī cesijas līgumu pamatā,» savā atbildē norāda Swedbank.
Vienlaikus banku atbildes ļauj secināt, ka pārsvarā PVN shēmas tiek īstenotas darījumos starp Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā darījumi ar NVS valstīs reģistrētiem uzņēmumiem šajās shēmās praktiski nenotiek. To uzsver arī ABLV pārstāvji: «ABLV mērķa klients pārsvarā gadījumu ir ārvalstnieks un uzņēmumi, kuru pamatdarbība vismaz daļēji notiek NVS valstīs. Savukārt PVN shēmu būtība paredz Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētu uzņēmumu izmantošanu.»
Tiesa, Dienas eksperti norāda, ka reāli PVN grupēji darbojas mazliet citādi - vispirms reģistrē uzņēmumu, kura amatpersonas un īpašnieki ir Latvijas iedzīvotāji un kurš atver norēķinu kontu kādā no Latvijas bankām. Tad zināmu laika periodu šis uzņēmums atrodas pasīvā režīmā, līdz notiek uzņēmuma īpašnieku un amatpersonu maiņa - uz Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas un citu valstu pilsoņiem. Tikai pēc tam šis uzņēmums aktīvi iesaistās PVN shēmās. Protams, uzņēmums izmanto jau esošo atvērto norēķinu kontu bankā - taču šo pārreģistrācijas faktu bankas mēdz apzināti vai neapzināti nepamanīt.
Citos gadījumos šis Latvijas kredītiestādē piereģistrētais fiktīvā uzņēmuma norēķinu konts pat netiek izmantots, tā vietā lielāko daļu aizdomīgo darījumu pārskaitot pa tiešo uz šī paša Latvijas fiktīvā uzņēmuma vārda atvērto norēķinu kontu kādā ārvalstu kredītiestādē. Tas pārsvarā gadījumu tiek darīts, lai mazinātu kontrolējošo institūciju iespējas ātri reaģēt un aizdomu gadījumā vērst piedziņu pret kontu, kurā faktiski naudas nav. Tomēr eksperti norāda, ka naudas pārskaitījumi, lai tie tiktu veikti uz Latvijas vai citu valstu kredītiestāžu norēķinu kontiem, jebkurā gadījumā mūsu bankām ir redzami, jo sākums shēmai ir patiesā labuma guvēja naudas pārskaitījums no Latvijas kredītiestādē atvērtā norēķinu konta.
Shēmu «klients» - ārēji tīrs
Eksperti Dienai norāda uz būtisku aspektu PVN shēmās - patiesais labuma guvējs no šīm shēmām lielā mērā ir tīrs un ar neaptraipītu reputāciju, jo tiek noslēpts aiz darījumu ķēdes, kas viņu vismaz sākotnēji padara neredzamu tiesībsargu acīm. Ne velti arī paši kontrolētāji atzīst, ka mēdz būt gadījumi, ka pat izmeklētāji ir neviltotā šokā, kad analīzes rezultātā ķēdes galā parādās uzņēmums, kas līdz šim bijis kā godīgas uzņēmējdarbības paraugs, akcentē Dienas sarunu biedri un piebilst: «Banka pievērš uzmanību tam, lai tajā nedzīvotu fiktīvs uzņēmums vai «buferuzņēmums». Taču šie uzņēmumi patiesībā ir instrumenti, ar kuriem konkrētais «klients» veic noziegumu. Šis «klients» nereti ir gana vērtīgs bankai, tāpēc tam gadījumā, kad rodas kādas pamatotas aizdomas par viņa darījumiem, banka pakrata ar pirkstu, taču nemet ārā no bankas, jo tad bankām šādi būtu jārīkojas ar lielāko daļu klientu. Banka palūdz uzņēmumam «aiziet», ja klients nav liels, precīzāk, tādā gadījumā, ja bankas ieņēmumi no šāda klienta ir niecīgi.» Ekspertu skatījumā konkrētā klienta vērtību nenosaka tikai apgrozījums bankas kontā. Bankai vērtīgāks ir tāds klients, kas izmanto dažādus daudz augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, to vidū kredītus, līzingu, un ja bankā ir uzņēmuma darbinieku konti. Šie ir produkti, ar kuriem banka visvairāk nopelna no konkrētā klienta. Tad arī mēdz būt tā, ka bankas piever acis uz kādu aizdomīgu darījumu vai arī tikai draudzīgi pabrīdina klientu, ka tā nav labi, pauž eksperti.
Vislielākās bailes PVN shēmotājiem rada neziņa, vai kāds, viņiem nezinot, izmeklē viņu darbības, respektīvi, ir jau nonācis uz pēdām mahināciju ķēdei, bailes rada arī iespējamība, ka izmeklēšanas gaitā tiktu atklāts patiesais shēmas pasūtītājs. «Tāpēc shēmotājiem ar daudzu gadu pieredzi ir izveidota sistēma ar pazīstamiem «vajadzīgajiem» cilvēkiem attiecīgajās struktūrās, tā viņi nodrošinās, ka savlaicīgi saņem brīdinājumu, ja kāds sāk interesēties par viņiem. Tā pat nav piesegšana klasiskajā izpratnē. Nereti shēmotājiem pietiek, ka viņus pabrīdina - rīt būs kratīšana visos viņa objektos. Par to tiek samaksāti 1-3% no darījuma summas. Te pat nav vajadzīgi sakari augstākajā līmenī, jo netiek prasīts ietekmēt, lai nepārbauda. Tiek lūgts tikai pabrīdināt, lai var paspēt iznīcināt visus pierādījumus. Vēl viens shēmotājiem svarīgs faktors ir panākt, lai izmeklēšana «neaiziet» līdz klientam,» stāsta Dienas avoti un piebilst, ka «klienta» neatklāšana ir pati būtiskākā «garantija» shēmotāju biznesā, jo viņi labi apzinās - ja izmeklētāji nonāks līdz shēmas pasūtītājam, tam vairs nebūs ko zaudēt un viņš atklās visus pierādījumus.
«99% gadījumu «klients» vienosies ar tiesībsargiem, samaksās nesamaksātos nodokļus un soda naudas un tādējādi vienosies ar prokuroru par mazāku sodu. Tajā pašā laikā shēmotājam ar to arī sākas problēmas, jo tiek iegūti pierādījumi par shēmošanu. Turklāt viņa «bizness» tajā brīdī būs beidzies - neviens potenciālais «klients» viņam vairs neuzticēs shēmas organizēšanu,» stāsta Dienas avoti, norādot, ka līdzīga sistēma ir arī bankās, kur shēmotāji izveidojuši kontaktpersonu loku, no kura viņi palūdz it kā nevainīgu informāciju par to, vai bankā nav radušās aizdomas par uzņēmuma darījumiem, un par iespējamiem plāniem uzlikt arestu kontam. Vienā gadījumā tā ir nevainīga pazīšanās, citā - konkrēts nelikumīgs mantisks darījums, skaidro eksperti. «Ir gadījumi, ka augsta vai pat ļoti augsta līmeņa banku darbinieki piekrīt sadarbībai ar PVN shēmas organizētājiem, saņemot noteiktu komisijas maksu no kopējās naudas plūsmas «par uzraudzību». Tiesa, šādā līmenī sadarbība notiek, ja mēnesī caur PVN shēmu iziet vismaz daži miljoni eiro. Ar sīkumiem neviens nevēlas ķēpāties. Jo sods būs vienāds neatkarīgi no apmēra, bet saņemtā atlīdzība - krietni mazāka,» papildina Dienas iztaujātie eksperti.
Fiktīvās firmas pārsvarā jau tiek veidotas ar domu, ka tās darbosies, piemēram, līdz pirmajam Valsts ieņēmumu dienesta auditam, pēc kura to funkcijas shēmā būs beigušās, vienlaikus vismaz daļēji pasargājot «buferuzņēmumu» un pilnībā - patieso ieguvēju, kurš rezultātā iegūst skaidru naudu, kura lielākoties tiek izmantota aplokšņu algu maksāšanai vai paša uzņēmēja vajadzībām.
«Shēmu pirmavots - konkrētais «klients» - visus darījumus veic likuma ietvaros ar «buferuzņēmumu», kas attiecīgi jau tālāk veic fiktīvos darījumus ar pārējiem ķēdes uzņēmumiem, tajā skaitā veicot cesijas darījumus - pārdodot prasījuma tiesības vienam ķēdes dalībniekam pret kādu citu ķēdes uzņēmumu, kas rezultātā saņem naudu, kuru izņem skaidrā naudā, paturot savu komisiju, un attiecīgi nogādā šo skaidro naudu «klientam». Respektīvi, no tā secināms, ka cīņa pret fiktīvajiem uzņēmumiem ir bezjēdzīga, ja jau sākotnēji netiek radīti tādi apstākļi, ka bankas jau pie mazākajām aizdomām nesadarbojas ar shēmu «klientiem» - faktiski pārtrauc ar tiem sadarbību, neskatoties uz to, cik šie klienti ir vērtīgi naudiskā izteiksmē,» akcentē eksperti.