Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā visas ministrijas noskaidroja, ar kādiem līdzekļiem var rēķināties savām jaunajām politikas iniciatīvām. Kopumā 2017. gadam atbilstoši kultūras institūciju pieprasītajām vajadzībām KM bija aprēķinājusi pilnīgai to risināšanai nepieciešamo finansējumu 31,3 miljonu eiro apmērā, taču iegūtie līdzekļi mērāmi 1,7 miljonos eiro. Lielāko daļu jeb miljonu no šīs summas novirzīs mediju atbalsta fondam. Plānots, ka jaunizveidotais fonds savu darbu sāks ar nākamā gada pirmo janvāri un tā galvenais mērķis būs nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšana privātajos medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas. Par prioritāti noteikts atbalsts pētnieciskajam, analītiskajam un mediju kritikas žanram, īpaši izceļot reģionālos medijus.
«Es teiktu, ka šobrīd, raugoties uz saspringto fiskālo situāciju 2017. gada budžeta kontekstā, tas, ka valdība ir atradusi iespēju iezīmēt miljonu eiro dažāda veida mediju atbalsta aktivitātēm, ir signāls, ka mediji ir prioritāte. Tas ir pirmoreiz Latvijas vēsturē, ka tiks nodrošināts šāda veida atbalsts medijiem, tāpēc var teikt, kas tas ir ļoti liels panākums,» ir gandarīts KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Viņš atkārtoti uzsver pamatnostādnēs ierakstīto reģionālo mediju prioritāti: «Reģionālie mediji ir ļoti apdraudēta joma. Taču ir svarīgi, lai eksistētu vietējā līmeņa žurnālistika.» Lokālo žurnālistiku neapskaužamā lomā, pēc R. Putņa vārdiem, nostādījis vairāku faktoru kopums, arī auditorijas novecošanās un reklāmdevēju uzvedības izmaiņas. Esot jāņem vērā arī pašvaldības izdevumu darbība mediju tirgū - to bieži min kā vienu no lielākajām reģionālo avīžu problēmām.
To izgaismo arī Iecavas novada pašvaldības gadījums - laikraksts Bauskas Dzīve nolēma sūdzēt tiesā Iecavas domi, kas izdod laikrakstu Iecavas Ziņas un kropļo mediju reklāmas tirgu. Izdevumā papildus pašvaldības funkcijām atbilstošai informācijai tiek publicētas arī citas ziņas un pārdotas reklāmas vietas.
Mediju politikas pamatnostādnes paredz noteikt, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū. Pieņemot šādu regulējumu, tiks panākti godīgas konkurences apstākļi. Taču, kamēr konkrētā regulējuma nav, Iecavas novada pašvaldība no reklāmām savā izdevumā atteikties negrasās. «Pašvaldības laikrakstā Iecavas Ziņas publicētā reklāma un sludinājumi ir pašvaldības atbalsts sekmīgai saimnieciskajai darbībai savā administratīvajā teritorijā. Laikraksts sniedz iespēju novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem publicēt nepieciešamo informāciju, ievietojot dažādus sludinājumus, jo tuvākie masu mediji atrodas citās administratīvajās teritorijās un lielai daļai Iecavas novada iedzīvotāju tie piedāvāto pakalpojumu cenas, ceļa izdevumu dārdzības dēļ ir neizdevīgi un nepieejami,» aģentūrai LETA apgalvo pašvaldības pārstāve Lelde Podniece-Jostmane.
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.