Par uzticību R. Bergmanim nobalsoja 50 koalīcijas partiju deputāti, pret bija frakcija No sirds Latvijai, atturējās Latvijas Reģionu apvienība, bet Saskaņa, kā arī pats R. Bergmanis nebalsoja. Pirms šī lēmuma pieņemšanas Saskaņas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs Dienai atzina, ka augstu vērtē R. Bergmani, par kura «tālredzību un intelektuālo krampi» frakcija pārliecinājusies, tiekoties ar viņu kā ministra kandidātu, taču Saskaņa kā opozīcijas partija balsojumā nepiedalīsies, «jo balsot par vienu ministru nozīmētu balsot par visu valdību». Aizsardzības ministram būs jāveido jauna komanda, kurai uzaicināta pievienoties līdzšinējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne, kas nepāries darbā pie jaunā prezidenta. Viņa galīgo lēmumu vēl nav pieņēmusi. Valsts prezidenta preses dienesta vadītājs būs Oskars Volfs, kurš jau strādājis dienestā iepriekšējo prezidentūru laikā.
Latvijas valsts drošības stiprināšanā aizsardzības ministrs strādā ciešā sadarbībā ar Valsts prezidentu. Savā uzrunā R. Vējonis teica, ka valsts drošības stiprināšana var izrādīties grūtāks uzdevums, nekā varētu izklausīties. «Šobrīd daudzi Eiropā ir kā pamodušies no ilga miega. Mūsu kaimiņvalsts agresīvā rīcība Ukrainā parāda, ka militārajai un tehnoloģiskajai drošībai joprojām pasaulē ir liela loma,» teica R. Vējonis. Viņš runā aicināja pievērst uzmanību drošībai arī plašākā nozīmē, jo ir jārunā ne tikai par militāro, bet arī katras ģimenes drošību par savu dzīvi, sociālo drošību un to, kuru sagaida valsts uzņēmēji. R. Vējonis sola nepieļaut uzņēmīgu cilvēku nostādīšanu pret savu valsti, bieži mainot nodokļu likmes vai pieņemot grūti saprotamus likumus. Viņš teica: «Kā Valsts prezidents es iestāšos pret šādu praksi. Valsts pārvaldei ir jāstrādā saprotami un prognozējami.»
Valsts prezidenta pirmajā runā bija pieminēti gan bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri atjaunoja neatkarību, gan cittautieši, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē un kuru vidū ir viens no labākajiem pasaules tenoriem Aleksandrs Antoņenko un fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. Sabiedrības saliedēšana prezidentam šķiet ļoti svarīga. Jāatgādina, ka R. Vējoņa ievēlēšanā 3. jūnijā, visticamāk, izšķirošā loma bija daļai Saskaņas deputātu. «Katra Latvijas cilvēka sasniegums ir sasniegums mūsu valstij kopumā, iemesls lepoties katram Latvijas patriotam. Viņi visi ir pelnījuši mūsu novērtējumu ikdienā caur pozitīvu attieksmi, uzmundrinājumu un atzinību - nevis tikai ordeņus un godazīmes - kā apliecinājumu jau paveiktajam,» teica R. Vējonis. Prezidenta uzstāšanās radīja iespaidu, ka viņš centīsies pierādīt, ka savā darbā ieklausīsies ikvienā cilvēkā, «jo prezidentam ir jāspēj līdzsvarot dažādas intereses un pie prezidenta būs gaidīts ikviens». R. Vējonis cer uz labu sadarbību ar visiem Latvijas politiskajiem spēkiem, «ciktāl tie ir gatavi valstiskam darbam».
Pirms vairākām nedēļām kāds Zaļo un Zemnieku savienības biedrs neformālā sarunā atzina, ka nešaubās par R. Vējoņa spējām godam pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Cita lieta, ka sākumā viņam varētu rasties vēlme pārāk daudz piedomāt pie tā, ko no viņa gaida sabiedrība un mediji, cenšoties visiem izpatikt. Arī jaunā prezidenta priekšgājēji, stājoties amatā, solījuši kļūt par tautas prezidentiem. R. Vējoņa priekšrocība varētu būt tā, ka viņš kā bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir iepazinis visus Latvijas reģionus un ir personīgi pazīstams ar daudziem vietējiem līderiem.
Uz Saeimas sēdi bija ieradušies ļoti daudz ārvalstu diplomātu. Ar R. Vējoni kopā šajā dienā bija arī viņa ģimene - dzīvesbiedre Iveta Vējone, kā arī dēli Ivo un Nauris, kuri piedalījās arī pārējos tās dienas pasākumos un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Uz Valsts prezidenta zvēresta nodošanas sēdi un tai sekojošo valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju bija ieradušies arī visi iepriekšējie prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, kā arī Andris Bērziņš, kurš ieveda R. Vējoni prezidenta kabinetā un simboliski nodeva savam pēctecim Rīgas pils atslēgu. R. Vējonis savas prezidentūras laikā varētu atgriezties Valsts prezidenta īstajās mājās Rīgas pilī. R. Vējonis ir ievēlēts amatā uz četriem gadiem un būs tas Valsts prezidents, kuram vajadzētu teikt uzrunu Latvijas valsts simtgadē 2018. gadā.
Atstājot amatu, prezidents A. Bērziņš, tāpat kā priekšgājēji, saņems valsts nodrošinātu apsardzi un sekretāri lietvedības nodrošināšanai, ziņo aģentūra LETA. A. Bērziņam pienākas ikmēneša pensija 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Taču valstij nebūs jārūpējas par dzīvokļa ierādīšanu viņam pēc pilnvaru beigām.