Dažādi trokšņi
Kas jums ikdienā traucē - kaķu ņaudēšana pagalmā, preču vilciena vagonu dārdoņa vai buldozera darbošanās būvlaukumā? Kā nu kuram. Jebkurā gadījumā, ja pastāvīgais troksnis traucē, pēc laika var sākties vai paasināties slimības - no pastāvīga stresa. Nopietni jāsāk domāt par trokšņa mazināšanu, ja tas traucē gulēt. Saskaņā ar Veselības inspekcijas informāciju, lai naktīs varētu labi izgulēties, pastāvīgs fona troksnis nedrīkst būt skaļāks par 30 decibeliem (dB), un tas ir diezgan klusas sarunas līmenī. Dzīvojamajās istabās troksnis dienā var būt lielāks, piemēram, 50-55 dB kā tvaika nosūcējam vai trauku mazgājamajai mašīnai blakusistabā. Šoseja, iela ar intensīvu satiksmi ir daudz skaļāka, un kur nu vēl garā preču vilciena dārdoņa 100-200 m attālumā.
Atbildība par trokšņa samazināšanu būtu jāuzņemas trokšņa avota saimniekiem, pašvaldībai un māju īpašniekiem. Intensīvas satiksmes valsts maģistrāļu u. c. trokšņu vietu tuvumā pašvaldībām vai nozares valsts institūcijām ir jāsagatavo trokšņa kartes un jāparedz pasākumi, kā skaļumā mītošajiem palīdzēt. Parasti tas nozīmē prettrokšņa sienu, ekrānu šosejas malās. Vietām tie jau ir, bet jaunu tuvākajā laikā diez vai būs - par plānotajiem trokšņa samazināšanas pasākumiem (rīcības plāniem) sīkāka informācija būs zināma pēc to izstrādes - tikai 2018. gadā, informē Latvijas Valsts ceļu pārstāve Anna Kononova. Pagaidām valsts naudas šiem darbiem nav! Ko nu?!
Bieza skujkoku barjera
Kokkopis (arborists) Edgars Neilans vispirms iesaka padomāt par augsta zemes vaļņa - uzbēruma - iekārtošanu skaļas ielas, ražotnes pusē. Jā, to vajag augstu, lai pasargātu 1,5-2 stāvu mājas mieru, un dekoratīvs jau tas nav. Bet var apaudzēt ar vīteņiem, mētrām, un kļūs dekoratīvs. Arī Nacionālā botāniskā dārza vadītājs dendrologs Andrejs Svilāns spriež racionāli: augsta vaļņa uzbēršanai jāziedo kādus 4-5 m plata zemes josla, ko var tikai lielā dārzā.
Pēc akustiķu aplēsēm, lai sasniegtu labākos trokšņu vājināšanas parametrus, pie 2-3 stāvu nama pagalma jāuzber 6 m augsts valnis, bet tādam vajag aptuveni 20 m platu pamatni...
Nākamais trokšņa sargs ir dzīvžogs. Protams, biezs, gana ātraudzīgu dažus metrus augstu skujeņu pamīšs stādījums. Kādus kokus tam var atļauties? E. Neilands iesaka vispirms izvērtēt zemes gruntsūdens dziļumu, cik mitra tur ir augsne (eglēm vajag mitru un auglīgu) un kāds tās sastāvs (smilšmāls, māls), cik gaismas augiem tiks (ēnā tie stīdzēs, neaugs tik biezi vainagi) un vai būs laika kokus 2-4 reizes gadā apcirpt. Kurus skujeņus vēlas mājinieki - egles vai tūjas, kas dažiem rada drūmu sajūtu vasarā? Varbūt priekšroku tomēr dosiet vilkābelēm vai Kaukāza plūmēm, kas aug ātri, bet rudenī nomet lapas un no trokšņa vairs nesargās?
Lēts un labs trokšņa sargs ir biezs, blīvs koka žogs! Turklāt to var apaudzēt ar vīteņiem, kaut vai ātraudzīgajiem mežvīniem.
Skujkoku dzīvžogs, ar vīteņaugiem apaudzēti žogi ļauj trokšņa līmeni samazināt vidēji par 4-12 dB. Tas atkarīgs no apaudzējamā žoga blīvuma, no audzes platuma, biezuma un augstuma. Ar 2-2,5 m augstu un 1 m platu tūju, egļu dzīvžogu, kur koki stādīti vismaz divās rindās pamīšus cits ar citu, var panākt skaņas vājināšanos par vairākiem dB. Tātad, lai būtu lielāks efekts, dzīvžogam jābūt platākam un augstākam.
Ļoti platas lapu koku audzes samazina troksni tikai par 2-6 dB, lapu koki ziemā nomet lapas. Arī putekļus un izplūdes gāzes šāds dzīvžogs aiztur, kamēr lapains.
Lielāku koku šķirnes, vecāki stādi
Egles aug ātri - pēc iestādīšanas tās pāris gadu ieaug, garumā nestiepjoties, bet pēc tam - pa 20-50 cm gadā. To trūkums - saknes izpletīsies vai pa pusdārzu, brīdina A. Svilāns. Toties egles var nedaudz cirpt - veidot glītāku dzīvžogu. Kurzemes rietumos varētu stādīt dzīvžogā arī īves (Japānas, vidēja auguma), tikai to skujas spilgtā saulē var apdegt.
Pacipresēm ir zema ziemcietība, tās ieteicams stādīt Kurzemē.
Arī kalnu priedes var nedaudz apgriezt un dzīvžogu frizēt, bet kuplie koki jāstāda diezgan lielā zemes gabalā. Vācijā redzēts skaistu Serbijas egļu Nana dzīvžogs, tikai tās aug ļoti, ļoti lēni.
Skujeņu (egļu, tūju) dzīvžogam ielas malā noteikti kaitēs brauktuves kaisīšana ar sāli ziemā. Sāls noskalojas līdz dzīvžoga koku saknēm, un koki dzeltēs.
Parastās tūjas, arī egles gadu gaitā stumbra apakšpusē var sākt zaudēt zarus - atkailināties. Lai tā negadās, dzīvžogs regulāri jāapfrizē, lai zari nestīdzē.
Koku dzīvžogu trūkums ir lēna augšana, tāpēc sākumā varētu izlīdzēties, tam paralēli ierīkojot žogu, ko apaudzē ar bagātīgi lapotiem vīteņiem, piemēram, mežvīniem. Vasarā tas aizturēs troksni.
Lai dzīvžogs būtu biezs, kokus stāda vismaz divās rindās - pamīšus. Rok līdz 1 m dziļu un 0,6-1 m platu tranšeju, kur iepilda auglīgu augsni, kompostu un kūdru, izraktās augsnes virskārtu. Koniskās tūjas stāda 50-70 cm, bet egles, kalnu priedes - 0,7-1 m attālumā.
Vēlams sagādāt jau lielākus stādus. Kur prettrokšņa objektu novietot? Tuvāk mājai, ja ēka atrodas samērā tālu no trokšņa avota. Ja jāaizsargā tuvu trokšņa avotam esoša māja, dzīvžogs jāplāno tuvāk tam.